Privātā medicīna uz veselības aprūpes finansēšanas modeli raugās ar piesardzīgu optimismu
Valdībā konceptuāli atbalstītais Veselības ministrijas (VM) virzītais veselības aprūpes finansēšanas variants, kas paredz finansējumu medicīnai nodrošināt ar valsts obligāto universālo apdrošināšanu no valsts budžeta līdzekļiem, vērtējams ar piesardzīgu optimismu, aģentūrai LETA atzina aptaujātie privātie medicīnas pakalpojumu sniedzēji.
Kā norādīja SIA "Veselības centrs 4" valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds, no vienas puses, pozitīvi vērtējams, ka valdība apņēmusies rast risinājumu finansēšanai, neņemot līdzekļus no iedzīvotājiem tieši, bet, no otras puses, jāņem tomēr vērā, ka finansējuma pārdalē no esošā budžeta tiks ņemti nodokļu maksātāju samaksātie līdzekļi.
Rēvalds arī pauda, ka kopumā valdības un VM darbs un iecere līdz 2021.gadam dubultot veselības budžetu ir uzslavējams, tomēr, ņemot vērā ekonomisko situāciju un lēno izaugsmi, uz šādas ieceres īstenošanu droši paļauties nevar.
"Veselības centra 4" valdes priekšsēdētājs arī norādīja, ka, palielinot budžetu valsts sektorā, pastāv iespēja, ka samazināsies privātās medicīnas biznesa telpa. Taču viņš cer, ka ministrija un valdība turēs privātajiem pakalpojumu sniedzējiem doto solījumu, proti, ka, veidojot iepirkumu politiku, no valsts puses nebūs diskriminācija un dalīšana "savējos un svešos", kas varētu būt viens no vājajiem veselības aprūpes finansēšanas modeļa punktiem.
"Valsts uzskata, ka tai pakalpojumi jāpērk no savām slimnīcām, taču, manuprāt, valstij būtu pienācis laiks izrādīt ekonomisko saprātu, regulējot finansējuma plūsmu gudri," atzina Rēvalds.
SIA "Medicīnas sabiedrība ARS" valdes priekšsēdētājs Māris Andersons teica, ka svarīgāk par kāda modeļa izvēli ir tas, kā tiek apsaimniekoti līdzekļi.
Pēc Andersona domām, ministrijai noteikti būtu jāsakārto medicīnisko pakalpojumu tarifi, kā arī jāizveido un jāievieš vadlīnijas ārstēšanas metožu noteikšanai. Bet, ieviešot kādu finansēšanas modeli, vairs nebūtu jābūt aktuālam kvotu jautājumam.
AS "Veselības centru apvienība" (VCA) valdes priekšsēdētājs Zigurds Lasovskis uzsvēra, ka VCA kā privātā medicīnas pakalpojumu biznesa pārstāvei svarīga ir skaidra finansējuma plūsma. "Ja tā ir skaidra, tad varam plānot savu darbību. Diemžēl, bet patlaban šis plānošanas un līdz ar to arī nākotnes redzējuma posms izpaliek."
Kā vēstīts, valdība konceptuāli atbalstīja VM virzīto veselības aprūpes finansēšanas modeļa variantu, kas paredz finansējumu medicīnai nodrošināt ar valsts obligāto universālo apdrošināšanu no valsts budžeta līdzekļiem.
Tāpat valdība vienojās, ka, sagatavojot valsts budžetu 2018.gadam, reformas veselības aprūpē tiks noteiktas kā prioritāte.
Diskusija par finansēšanas avotiem un reformu plānu veselības aprūpē turpināsies līdz nākamā gada aprīlim.
Valdība apstiprināja arī VM sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par valsts finansēto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu". VM uzskata, ka pašreizējais valsts apmaksātais veselības aprūpes pakalpojumu grozs nav samazināms, tā vietā nozarei nepieciešams papildu finansējums, lai mazinātu rindas uz jau esošajiem pakalpojumiem.
Ziņojumā raksturota pašreizējā situācija veselības aprūpē - pakalpojumu klāsts, finansējuma sadale, kā arī iezīmēts nepieciešamais finansējuma apjoms, lai pakalpojumus padarītu pacientiem pieejamākus. Tāpat ziņojumā aprakstīta pacienta virzība pašreizējā groza ietvaros, proti, primārā veselības aprūpe, ambulatorā aprūpe, kompensējamo zāļu sistēma, izmeklējumi, neatliekamā medicīniskā palīdzība un slimnīcu sektors.
Aplūkojot visus šos valsts apmaksātos pakalpojumus, VM secinājusi, ka pašreizējā sistēma ir savstarpēji saistīta un nav iespējams atsevišķi izdalīt kādu no sistēmas posmiem, proti, lai sistēma funkcionētu, nepieciešami visi no jau esošajiem posmiem. Pretējā gadījumā, ja pacientam nav pieejams kāds no esošajiem veselības aprūpes posmiem, viņš var kļūt par neatliekamu pacientu, kas valstij izmaksātu vēl dārgāk. Pašreizējās sistēmas izjaukšana radītu veselības un finanšu riskus pacientiem.
VM arī aprēķinājusi, kāds būtu nepieciešamais finansējums veselības aprūpei. Vēlamais finansējums ir divas reizes lielāks nekā šobrīd, proti, 1,4 miljardi eiro, teikts ziņojumā.
LETA
2016.gada 12.oktobrī
