Pret gripu Latvijā vakcinējas tikai nepilns procents cilvēku
Katru gadu pret gripu Latvijā vakcinējas tikai nepilns procents iedzīvotāju, kas ir viens no zemākajiem vakcinēšanās rādītājiem Eiropā.
"Vairāku sezonu laikā šis rādītājs samazinājās un pieaugt sāka tikai pērn, sasniedzot 0,76%," šodien informatīvajai kampaņai "Gripa. Uzzini vairāk!" veltītajā preses konferencē sacīja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.
Pasaules Veselības organizācijas (PVO) pārstāvniecības Latvijā vadītāja Aiga Rūrāne pastāstīja, ka PVO mērķis ir panākt, lai pret gripu vakcinētos 75% iedzīvotāju, kas vecāki par 65 gadiem, un pagaidām šo rezultātu ir sasniegusi Nīderlande.
Savukārt Perevoščikovs uzsvēra, ka šajā iedzīvotāju grupā vakcinācijas aptverē pret gripu Latvija ir otrā no beigām un vēl zemāks rādītājs ir tikai Igaunijā. "Mēs nepārsniedzam 2-3%," sacīja Perevoščikovs.
Rūrāne norādīja, ka PVO Eiropas reģionālais birojs sešās Eiropas reģiona valstīs - Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Rumānijā un Serbijā - sācis informatīvo kampaņu par gripu, kas būs adresēta augsta riska grupām - veselības nozarē strādājošajiem, grūtniecēm, gados vecākiem cilvēkiem un cilvēkiem ar hroniskām slimībām. Kampaņas plakāti tiks izvietoti visās veselības aprūpes iestādēs.
"Mediķiem ir būtiski vakcinēties, jo viņi strādā vīrusiem pilnā vidē, turklāt, inficējoties ar gripu vieglā formā, mediķi var arī inficēt citus. Cilvēki ar hroniskām saslimšanām - vielmaiņas traucējumiem, diabētu, augšējo elpceļu saslimšanām un citām - pret gripu ir uzņēmīgāki un viņiem ir grūtāk to izslimot. Toties grūtniecības periodā sievietes ir sevišķi jutīgas pret saslimšanām un gripa var radīt ietekmi uz augli, izraisīt priekšlaicīgas dzemdības, dažādas komplikācijas un pat beigties letāli. Savukārt cilvēkiem, kas vecāki par 65 gadiem, ir vājinājusies imunitāte, kā arī nereti mēdz būt dažādas hroniskas saslimšanas," stāstīja Rūrāne.
Viņa piebilda, ka gripu pārslimo 3% līdz 15% no iedzīvotāju populācijas. Lielākā daļa to izslimo vieglā formā, taču mēdz būt arī komplikācijas. Rūrāne uzsvēra, ka, parādoties pirmajiem gripas simptomiem, ir svarīgi palikt mājās, tādējādi neapdraudot citus.
Kā norādīja Perevoščikovs, pagaidām vēl Latvijā neesot laboratoriski apstiprinātu gripas gadījumu, taču patlaban ir vispiemērotākais laiks vakcinācijai, jo imunitāte izveidojas pēc divām nedēļām.
"Lielākais gripas uzliesmojums ir uzreiz pēc jaunā gada, janvāra otrajā pusē un februārī," stāstīja Perevoščikovs. Viņš uzsvēra, ka vakcinācija pret gripu jāveic katru gadu, jo vakcīna pret gripu tiek veidota, pētot vīrusus, kas cirkulē. Latvijā pieejamās vakcīnas sastāvā ir trīs šeit reģistrētie gripas celmi.
"Šī gada pavasaris bija mierīgs, un, sekojot gripas aktivitātes periodiem, nākamā sezona varētu būt smaga," sacīja SPKC pārstāvis. "Pagājušajā gadā no gripas nomira pieci cilvēki, bet 2012./2013.gadā - 79 cilvēki," stāstīja Perevoščikovs.
Viņš norādīja uz saikni starp nāves gadījumu skaitu gripas komplikāciju dēļ un kopējo nāves gadījumu skaitu - gripas epidēmijas laikā arī mirstībai ir tendence palielināties.
SPKC pārstāvis arī minēja, ka gripa nes būtiskus ekonomiskos zaudējumus - pagājušā gadā gripas dēļ bijušas 1 088 205 kavētas darba dienas, kas naudas izteiksmē pielīdzināmas 25 972 154 eiro, bet pacientu ārstēšanās izdevumi bijuši 7 807 991 eiro. Savukārt par gripas epidēmiju var runāt, ja nedēļā tiek reģistrēti vismaz 100 saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem.
Tikmēr Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Infektoloģijas galvenā speciāliste profesore Ludmila Vīksna uzsvēra, ka gripa ir viena no izplatītākajām infekcijas slimībām pasaulē. Salīdzinot ar citām infekcijas slimībām, tā atšķiras ar izplatīšanās ātrumu, izraisīto komplikāciju biežumu un smagumu, kuru dēļ gripas epidēmijas laikā vairākkārt pieaug hospitalizāciju skaits un cilvēku vēršanās biežums pēc medicīniskās palīdzības.
Vīksna aicināja atcerēties, ka gripai ir gan vakcīna, gan iespēja to ārstēt ar speciāliem pretvīrusu preparātiem. Tāpat viņa uzsvēra, ka gripa izplatās gaisa pilienu veidā, tālab no šīs slimības nav iespējams izvairīties tikai ar roku mazgāšanu.
Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece Egita Pole norādīja, ka valsts minētajām riska grupām, kā arī bērniem vecumā no sešiem līdz 23 mēnešiem piedāvā apmaksāt 50% no vakcīnas cenas, tādējādi pacienta līdzmaksājums svārstīsies 3,2 līdz 3,6 eiro robežās. Taču pacientu iemaksa jāmaksā nebūs. No tās būs atbrīvoti arī pacienti, kas ar diagnozi gripa ārstēsies stacionārā.
Lai ieplānotu vakcināciju, iedzīvotājam jāsazinās ar sava ģimenes ārsta praksi un kopīgi ar ģimenes ārstu jāpārrunā nepieciešamība veikt vakcināciju pret gripu. Ja iedzīvotājs neiekļaujas kādā no grupām, kurām valsts apmaksā pusi no gripas vakcīnas, ģimenes ārsts var sniegt informāciju par maksas vakcinācijas saņemšanas kārtību.
Rīga, 3.nov., LETA.
