Premjers: VM iecere par pacientu pierakstu prioritārā secībā ir krīzes risinājums
Iecere ārstniecības iestādēs pacientus rindā uz izmeklējumiem pierakstīt prioritārā secībā atkarībā no vajadzības ir veselības ministra Gunta Belēviča (V) mēģinājums nenodarīt pāri bērniem un cilvēkiem, kuri nevar un kuriem nevajadzētu gaidīt, uzskata Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Premjers šorīt Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" atzina, ka sistēmā ir nenoliedzams naudas tūkums un šis esot veselības ministra mēģinājums nenodarīt pāri cilvēkiem, kuriem tiešām vajag palīdzību. "Tas ir krīzes risinājums. Tas, ka bērniem jāstāv mēnesi rindā, nav pieņemami," teica Kučinskis.
Lūgts komentēt, vai tas daļai iedzīvotāju tomēr vēl vairāk nepasliktinās veselības aprūpes pieejamību, Kučinskis skaidru atbildi nesniedza. Viņš arī minēja, ka ir jāsagaida Finanšu un Veselības ministrijas darba grupas secinājumi, kas varētu tapt zināmi pēc pāris mēnešiem.
Tāpat viņš minēja, ka nākamnedēļ plāno sarunu ar Belēviču un Finanšu ministrijas pārstāvi. "Nākamnedēļ trijatā runāsim, kā nonākt pie pārskatāma grafika un iezīmēt nozarei naudu," teica premjers.
Kā ziņots, VM iecerējusi no jūlija ārstniecības iestādes pacientus rindā uz izmeklējumiem pierakstīt prioritārā secībā atkarībā no vajadzības.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja VM pārstāvis Oskars Šneiders, līdz šim slimnīcas pacientus grupās nav dalījušas, tomēr esot skaidrs, ka, raugoties uz pacientu medicīniskajām indikācijām, visiem pakalpojumi vienlīdz īsā laikā var nebūt nepieciešami. Piemēram, cilvēkiem ar akūtām saslimšanām izmeklējumus pie speciālista nepieciešams veikt steidzami, bet tajā pašā laikā cilvēkam ar hroniskām saslimšanām izmeklējumi jāveic novērošanas nolūkos, un "nav tik izšķiroši, vai izmeklējums tiek saņemts februārī vai maijā", skaidroja Šneiders.
Kā paredz decembrī valdības apstiprinātie grozījumi "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtībā", ārstniecības iestādēm ir jānodrošina, ka sekundāros ambulatoros veselības aprūpes pakalpojumus prioritāri saņem personas, kuras saņem neatliekamo medicīnisko palīdzību, kā arī bērni un grūtnieces. Šai pacientu grupai seko cilvēki, kuriem izsniegta darbnespējas lapa, lai saņemtu veselības aprūpes pakalpojumus, kas saistīti ar diagnozi, par kuru izsniegta slimības lapa. Pēc tam seko personas, kurām iepriekšējā izmeklēšanas reizē atklātas pazīmes, kas prasa tālāku izmeklēšanu, bet pēc tam seko "citas personas".
Šneiders piebilda, ka grozījumu ideja ir ārstniecības iestādēm noteikt nepieciešamību rindas "vadīt" atkarībā no pacienta vajadzībām. Viņš gan atzina, ka cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām uz pakalpojumiem būs jāgaida ilgāk, tomēr tie ir tie pacienti, "kas var gaidīt". "Pacients no tā nekādā veidā neciešs, jo nav izšķiroši, vai saņem pakalpojumu februārī vai aprīlī," izteicās ministrijas pārstāvis.
Viņš atzina, ka kopumā šāda sistēma pašu rindu jautājumu nerisinātu un tās īsākas nekļūtu, tomēr tā ļautu pakalpojumu nodrošināt tiem pacientiem, kuriem pakalpojums nepieciešams ātrāk.
Šneiders pastāstīja, ka Nacionālais veselības dienests vēl tiksies ar ārstniecības iestāžu pārstāvjiem, lai pārrunātu tehniskos risinājumus.
Plānots, ka šāda pacientu prioritizēšana slimnīcām būs jāsāk no 1.jūlija.
LETA
