Premjers atzīst, ka vēlreiz nāksies reformēt slimnīcu sistēmu
Latvijā vēlreiz nāksies reformēt slimnīcu sistēmu, lai noteiktu, kura slimnīca sniedz kādus pakalpojumus, jo visām ārstniecības iestādēm visu pakalpojumu sniegšanai naudas nepietiks, šorīt LNT atzina premjers Māris Kučinskis (ZZS).
Ministru prezidents skaidroja, ka slimnīcu jomā situācija esot savā ziņā līdzīga kā ar skolām, proti, ja iedzīvotāju skaits būtiski samazinās, nevar gaidīt, ka šādās vietās tiks sniegts pilns pakalpojumu spektrs.
Pašlaik gan vēl neesot iespējams pateikt, kādas tieši būs reformas, bet tuvāko nedēļu laikā Veselības ministrija (VM) uz šiem jautājumiem sniegšot precīzu atbildi, klāstīja politiķis.
Tāpat premjers atzīmēja, ka nākamā gada budžetā ir paredzēti papildus līdzekļi, lai mazinātu rindas uz izmeklējumiem.
Taujāts, kur ilgtermiņā tiks ņemti līdzekļi veselības aprūpes finansēšanas modeļa reformēšanai, Kučinskis paziņoja, ka, viņaprāt, nodokļu celšana nebūs nepieciešama. Pusi no nepieciešamajiem papildus līdzekļiem varot iegūt uz neefektīvo tēriņu samazināšanas un nodokļu ieņēmumu uzlabošanas rēķina, bet par otru pusi vēl tikšot domāts nodokļu izmaiņu kontekstā, piemēram, varētu samazināt darbaspēka nodokļus, pieliekot likmes "kaut kur patēriņam", un šos ieņēmumus novirzīt veselībai.
Kā ziņots, valdība 11.oktobrī konceptuāli atbalstīja VM virzīto veselības aprūpes finansēšanas modeļa variantu, kas paredz finansējumu medicīnai nodrošināt ar valsts obligāto universālo apdrošināšanu no valsts budžeta līdzekļiem. Tāpat valdība vienojās, ka, sagatavojot valsts budžetu 2018.gadam, reformas veselības aprūpē tiks noteiktas kā prioritāte.
Kā norādīja Kučinskis, apstiprinot konceptuālo ziņojumu par veselības aprūpes finansēšanas modeli, tiek noteikts, ka tā ir valsts apdrošināšana, veselības aprūpes pakalpojumu grozs netiek mainīts un tas attiecas uz visiem Latvijas nodokļu rezidentiem, tostarp bērniem un pensionāriem. Tāpat, apstiprinot ziņojumu, tiek iezīmēts ceļš un dota zaļā gaisma reformu īstenošanai.
Savukārt novembrī kopā ar nodokļu stratēģijas izstrādi tiks atvērta diskusija par paša modeļa finanšu avotiem. Arī veselības ministre Anda Čakša norādīja, ka modeļa finanšu avoti vēl būs jāmeklē. Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) piebilda, ka VM atzīst, ka šobrīd ir tikai puse no vajadzīgā finansējuma veselības aprūpei. Tomēr lēmums, ka tiek ieviesta universālā veselības apdrošināšana, ir solis uz priekšu, kā šo problēmu risināt. Tāpat svarīgi, diskutējot par nodokļu sistēmu, ir runāt par to, kā atrast finansējumu veselībai, piebilda politiķis.
Kā vienojās valdības koalīcija, veselības aprūpes finansēšanas modelis neparedzēs tā atdošanu privātajiem apdrošinātājiem, bet gan papildu līdzekļu ieguldīšanu veselības aprūpes sistēmā. Tāpat valdība vienojās, ka, sagatavojot valsts budžetu 2018.gadam, veselības aprūpe tiks noteikta kā prioritāte.
Valdība apstiprināja arī VM sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par valsts finansēto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu". VM uzskata, ka pašreizējais valsts apmaksātais veselības aprūpes pakalpojumu grozs nav samazināms, tā vietā nozarei nepieciešams papildu finansējums, lai mazinātu rindas uz jau esošajiem pakalpojumiem.
Ziņojumā raksturota pašreizējā situācija veselības aprūpē - pakalpojumu klāsts, finansējuma sadale, kā arī iezīmēts nepieciešamais finansējuma apjoms, lai pakalpojumus padarītu pacientiem pieejamākus. Tāpat ziņojumā aprakstīta pacienta virzība pašreizējā groza ietvaros, proti, primārā veselības aprūpe, ambulatorā aprūpe, kompensējamo zāļu sistēma, izmeklējumi, neatliekamā medicīniskā palīdzība un slimnīcu sektors.
Aplūkojot visus šos valsts apmaksātos pakalpojumus, VM secinājusi, ka pašreizējā sistēma ir savstarpēji saistīta un nav iespējams atsevišķi izdalīt kādu no sistēmas posmiem, proti, lai sistēma funkcionētu, nepieciešami visi no jau esošajiem posmiem. Pretējā gadījumā, ja pacientam nav pieejams kāds no esošajiem veselības aprūpes posmiem, viņš var kļūt par neatliekamu pacientu, kas valstij izmaksātu vēl dārgāk. Pašreizējās sistēmas izjaukšana radītu veselības un finanšu riskus pacientiem.
VM arī aprēķinājusi, kāds būtu nepieciešamais finansējums veselības aprūpei. Vēlamais finansējums ir divas reizes lielāks nekā šobrīd, proti, 1,4 miljardi eiro, teikts ziņojumā.
LNT atzina premjers Māris Kučinskis (ZZS).
Ministru prezidents skaidroja, ka slimnīcu jomā situācija esot savā ziņā līdzīga kā ar skolām, proti, ja iedzīvotāju skaits būtiski samazinās, nevar gaidīt, ka šādās vietās tiks sniegts pilns pakalpojumu spektrs.
Pašlaik gan vēl neesot iespējams pateikt, kādas tieši būs reformas, bet tuvāko nedēļu laikā Veselības ministrija (VM) uz šiem jautājumiem sniegšot precīzu atbildi, klāstīja politiķis.
Tāpat premjers atzīmēja, ka nākamā gada budžetā ir paredzēti papildus līdzekļi, lai mazinātu rindas uz izmeklējumiem.
Taujāts, kur ilgtermiņā tiks ņemti līdzekļi veselības aprūpes finansēšanas modeļa reformēšanai, Kučinskis paziņoja, ka, viņaprāt, nodokļu celšana nebūs nepieciešama. Pusi no nepieciešamajiem papildus līdzekļiem varot iegūt uz neefektīvo tēriņu samazināšanas un nodokļu ieņēmumu uzlabošanas rēķina, bet par otru pusi vēl tikšot domāts nodokļu izmaiņu kontekstā, piemēram, varētu samazināt darbaspēka nodokļus, pieliekot likmes "kaut kur patēriņam", un šos ieņēmumus novirzīt veselībai.
Kā ziņots, valdība 11.oktobrī konceptuāli atbalstīja VM virzīto veselības aprūpes finansēšanas modeļa variantu, kas paredz finansējumu medicīnai nodrošināt ar valsts obligāto universālo apdrošināšanu no valsts budžeta līdzekļiem. Tāpat valdība vienojās, ka, sagatavojot valsts budžetu 2018.gadam, reformas veselības aprūpē tiks noteiktas kā prioritāte.
Kā norādīja Kučinskis, apstiprinot konceptuālo ziņojumu par veselības aprūpes finansēšanas modeli, tiek noteikts, ka tā ir valsts apdrošināšana, veselības aprūpes pakalpojumu grozs netiek mainīts un tas attiecas uz visiem Latvijas nodokļu rezidentiem, tostarp bērniem un pensionāriem. Tāpat, apstiprinot ziņojumu, tiek iezīmēts ceļš un dota zaļā gaisma reformu īstenošanai.
Savukārt novembrī kopā ar nodokļu stratēģijas izstrādi tiks atvērta diskusija par paša modeļa finanšu avotiem. Arī veselības ministre Anda Čakša norādīja, ka modeļa finanšu avoti vēl būs jāmeklē. Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) piebilda, ka VM atzīst, ka šobrīd ir tikai puse no vajadzīgā finansējuma veselības aprūpei. Tomēr lēmums, ka tiek ieviesta universālā veselības apdrošināšana, ir solis uz priekšu, kā šo problēmu risināt. Tāpat svarīgi, diskutējot par nodokļu sistēmu, ir runāt par to, kā atrast finansējumu veselībai, piebilda politiķis.
Kā vienojās valdības koalīcija, veselības aprūpes finansēšanas modelis neparedzēs tā atdošanu privātajiem apdrošinātājiem, bet gan papildu līdzekļu ieguldīšanu veselības aprūpes sistēmā. Tāpat valdība vienojās, ka, sagatavojot valsts budžetu 2018.gadam, veselības aprūpe tiks noteikta kā prioritāte.
Valdība apstiprināja arī VM sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par valsts finansēto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu". VM uzskata, ka pašreizējais valsts apmaksātais veselības aprūpes pakalpojumu grozs nav samazināms, tā vietā nozarei nepieciešams papildu finansējums, lai mazinātu rindas uz jau esošajiem pakalpojumiem.
Ziņojumā raksturota pašreizējā situācija veselības aprūpē - pakalpojumu klāsts, finansējuma sadale, kā arī iezīmēts nepieciešamais finansējuma apjoms, lai pakalpojumus padarītu pacientiem pieejamākus. Tāpat ziņojumā aprakstīta pacienta virzība pašreizējā groza ietvaros, proti, primārā veselības aprūpe, ambulatorā aprūpe, kompensējamo zāļu sistēma, izmeklējumi, neatliekamā medicīniskā palīdzība un slimnīcu sektors.
Aplūkojot visus šos valsts apmaksātos pakalpojumus, VM secinājusi, ka pašreizējā sistēma ir savstarpēji saistīta un nav iespējams atsevišķi izdalīt kādu no sistēmas posmiem, proti, lai sistēma funkcionētu, nepieciešami visi no jau esošajiem posmiem. Pretējā gadījumā, ja pacientam nav pieejams kāds no esošajiem veselības aprūpes posmiem, viņš var kļūt par neatliekamu pacientu, kas valstij izmaksātu vēl dārgāk. Pašreizējās sistēmas izjaukšana radītu veselības un finanšu riskus pacientiem.
VM arī aprēķinājusi, kāds būtu nepieciešamais finansējums veselības aprūpei. Vēlamais finansējums ir divas reizes lielāks nekā šobrīd, proti, 1,4 miljardi eiro, teikts ziņojumā.
LETA
2016.gada 12.oktobrī
