Premjere: Jāprot apvienot gan valsts finansēta veselības aprūpe, gan privātā medicīna
Valstij būtu jāprot apvienot gan pašas finansēta veselības aprūpes sistēma, gan privātā medicīna, aģentūrai LETA sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).
Premjere šodien tikās ar Latvijas veselības nozares uzņēmumu un Veselības aprūpes un darba devēju asociāciju (VADDA), lai uzklausītu tās priekšlikumus veselības aprūpes sistēmas uzlabošanā un pārrunātu interesējošos jautājumus.
Pēc tikšanās Straujuma sacīja, ka sistēmas uzlabošanā ir jāiesaista visi spēlētāji, arī privātie pakalpojumu sniedzēji, par kuru darbu cilvēki ir gatavi maksāt. Tas liecina par to, ka viņu pakalpojumi ir nepieciešami.
Vaicāta, vai valstij vajadzētu mācīties no privātajā sektorā strādājošajiem veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, Straujuma atzina, ka privātā medicīna ir pietiekami efektīva. Viņa gan atzīmēja, ka privātā medicīna pastāv tur, kur ir maksātspējīgs pieprasījums.
Ministru prezidente gan nedomā, ka Latvijai vajadzīgi tikai privātie veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji un valsts finansēta ārstniecība jāatstāj novārtā, tomēr esot jāprot savienot abas šīs formas. "Privātā medicīna papildina valsts medicīnu. Tur ir jāmeklē kopīgi risinājumi," norādīja premjere.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja VADDA pārstāvis un plastiskais ķirurgs Jānis Zaržeckis, asociācija var dalīties ar pieredzi un parādīt tās veselības aprūpes sistēmas vājās vietas, kurās pazūd nauda. Viņš kā piemēru minēja dubultu izmeklējumu veikšanu, pacientam no maksas ārstniecības iestādes sākot ārstēties valsts veselības aprūpes iestādē. Lai gan privātajā veselības aprūpes iestādē izmeklējumi ir veikti, valsts slimnīcās tos taisa atkārtoti. "Tas ir ļoti nesaimnieciski, tur pazūd daudz naudas," sacīja Zarčeckis.
Viņš uzsvēra, ka privātie veselības pakalpojumu sniedzēji var valstij parādīt, kā strādāt efektīvāk. "Katru dienu mums jāpieņem lēmumi. Ja pieņemsim nepareizus lēmumus, mums spēle būs beigusies," sacīja ķirurgs, piebilstot, ka lielajās valsts slimnīcās tā nav un vajadzības gadījumā tās vēršas pie valdības.
Taujāts, vai asociācija plāno ar valsti šādi sadarboties ilgtermiņā, Zarčeckis norādīja, ka VADDA būtu priecīga, jo līdz šim "tie lēmumi tikuši pieņemti šaurā, administratīvā lokā, neiesaistot nevalstiskās organizācijas". Viņš norādīja, ka nozari un "darba darītājus" vajadzētu respektēt vairāk un uzklausīt viņu sniegtos padomus, jo tad politikas dokumenti tiktu izveidoti kvalitatīvāki.
Runājot par jautājumiem, kuri satrauc asociāciju, Straujuma norādīja, ka primāri asociāciju satrauc jaunā Ārstniecības likuma izstrāde. Zaržeckis norādīja, ka jaunais likums ir sasteigts un nav izdiskutēts.
Tāpat asociāciju uztrauc, ka, tuvojoties gada nogalei, joprojām nav sākta līgumu parakstīšana par valsts apmaksātu medicīnas pakalpojumu sniegšanu ar Nacionālo veselības dienestu (NVD). Zaržeckis stāstīja, ka uzņēmēji ir ņēmuši kredītus un veikuši investīcijas, tomēr joprojām nav skaidrības par jaunu trīs gadus ilgu līgumu slēgšanu ar valsti.
Straujuma stāstīja, ka nākamnedēļ uz tikšanos sanāks ne tikai viņa un VADDA, bet arī veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS), lai pārspriestu šos jautājumus. Tikšanās varētu notikt piektdien, 20.novembrī.
LETA
