Precizēs piespiedu psihiatriskās palīdzības sniegšanas kārtību
Foto: Naim Naim/Flickr
Veselības ministrija (VM) rosina precizēt piespiedu psihiatriskās palīdzības sniegšanas kārtību psihiatriskās ārstniecības iestādēs, tostarp detalizēti skaidrot pacienta un ārstniecības iestādes tiesības.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šodien gatavoja grozījumus Ārstniecības likumā otrajam lasījumam. Izmantojot iespēju, VM iesniedza un prezentēja komisijai vairākus priekšlikumus likuma papildināšanai attiecībā uz piespiedu psihiatriskās palīdzības sniegšanu.
Ministrija rosina papildināt Ārstniecības likumu ar jaunu pantu, kurā detalizēti skaidrotas pacienta, kurš psihiatriskās ārstniecības iestādē ievietots bez piekrišanas, tiesības, kā arī ārstniecības iestādes tiesības izmantot ierobežojošus līdzekļus.
Plānots, ka pacientiem būs tiesības saņemt un nosūtīt vēstules, saņemt sūtījumus, izmantot ārstniecības iestādes tālruni, tikties ar radiniekiem vai citām personām, kā arī tiesības uz ikdienas pastaigu. Vienlaikus paredzēts, ka ārsts, individuāli izvērtējot katru gadījumu, varēs pieņemt lēmumu par tikšanās ar radiniekiem vai citām personām norisi ārstniecības personas klātbūtnē.
Tāpat paredzēts noteikt, ka ārstniecības personai būs tiesības pārmeklēt pacientu un viņa mantas, ja būs pamatotas šaubas, ka pie pacienta atrodas priekšmeti, kuri ārstniecības iestādē ir aizliegti.
Plānots, ka ierobežojošus līdzekļus psihiatriskās ārstniecības iestādes varēs izmantot tikai gadījumos, kad pacients ievietots ārstniecības iestādē bez paša piekrišanas. To varēs darīt tad, ja pastāvēs tieši draudi, ka pacients psihisku traucējumu dēļ var nodarīt miesas bojājumus sev vai citām personām, vai pacients izrādīs vardarbību pret citām personām un ar mutisku pārliecināšanu nebūs izdevies pārtraukt apdraudējumu.
Paredzēti četri ierobežošanas līdzekļi - fiziska ierobežošana, izmantojot fizisku spēku pacienta kustību ierobežošanai, medikamentu ievadīšana pret pacienta gribu, mehāniska ierobežošana, pielietojot ierobežošanas saites vai siksnas, un ievietošana izolācijas istabā.
Visas iepriekšminētās darbības būs jāatspoguļo pacienta medicīniskajā dokumentācijā.
Saeimas komisija vēl neatbalstīja šos VM priekšlikumus, bet uzdeva ministrijai tos divu nedēļu laikā saskaņot ar Tiesībsarga biroju, jo tā pārstāvji sēdē norādīja uz vairākām nepilnībām. Piemēram, pacientam nav paredzētas apstrīdēšanas iespējas, nav atrunāts jautājums par uzraugāmām palātām un pacientu tiesībām tajās, kā arī, tiesībsarga ieskatā, ierobežojošu līdzekļu izmantošana būtu jāatspoguļo ne tikai medicīniskajā dokumentācijā, bet arī jāveido speciāls žurnāls.
Latvijas Psihiatru asociācijas vadītājs Elmārs Tērauds sēdē atbalstīja minētos grozījumus, norādot, ka tiek sakārtos psihiatriskās palīdzības sniegšanu pacientiem, kuri stacionēti pret paša gribu, tostarp uzlabos pacientu aprūpi.
Lai grozījumi stātos spēkā, VM vēl jāizstrādā atbilstoši Ministru kabineta noteikumi. Plānots, ka regulējums attiecībā uz ierobežojošu līdzekļu izmantošanu stāsies spēkā 1.septembrī, bet attiecībā uz pacientu tiesībām - 1.augustā.
