Plāno no jauna ieviest veselības aprūpes kvalitātes novērtēšanas sistēmu
Veselības ministrija (VM) plāno no jauna ieviest veselības aprūpes kvalitātes un pacientu drošības novērtēšanas sistēmu.
Kā šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē stāstīja Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas vadītāja Daiga Behmane, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem katrā veselības aprūpes iestādē ir jābūt ieviestai savai kvalitātes sistēmai. Tomēr, lai sistēmu starptautiski atzītu arī, piemēram, ārvalstu apdrošināšanas kompānijas, sistēmai jābūt nacionālā līmenī.
Bahmane skaidroja, ka šāda sistēma ļaus salīdzināt ārstniecības iestādes pēc vienotiem un noteiktiem algoritmiem valsts līmenī, jo šobrīd par kvalitāti ārstniecības iestādē garantē tās vadītājs.
Viņa stāstīja, ka Veselības ministrijai (VM) ir plāns veidot šādu nacionālu kvalitātes novērtēšanas sistēmu. Plānots, ka nacionālās kvalitātes nodrošināšanas koncepciju izstrādās līdz 2016.gada vidum.
Kā stāstīja VM valsts sekretāra vietniece Egita Pole, valsts krīzes periodā atteicās no vairākām būtiskām lietām, tostarp vienotas kvalitātes sistēmas veselības aprūpē. 2009.gadā tika ieviesta sistēma, ka par kvalitāti ārstniecības iestādē atbildīgs ir tās vadītājs.
Viņa gan uzsvēra, ka šobrīd veselības aprūpes sistēma būtu pacientiem nedroša. VM ir izstrādājusi virkni dažādu noteikumu, dažādas higiēnas prasības, tostarp tetovēšanas un pīrsinga pakalpojumu sniedzējiem, lai pasargātu pacientus.
Lai atgrieztos pie vienotas kvalitātes novērtēšanas sistēmas valstī, nepieciešami līdzekļi, stāstīja Pole. Līdzekļi šim mērķim no Eiropas Savienības fondiem paredzēti 2014.-2020.gada plānošanas periodā. Plānots, ka šādu sistēmu ieviesīs līdz 2019.gada sākumam. Pašlaik šim mērķim "fondos" paredzēti 2,7 miljoni eiro, bet eksperti prognozē, ka sistēmas izstrādei un ieviešanai būs nepieciešami lielāki finanšu līdzekļi.
Pagaidām gan nav zināms, kas sistēmu izstrādās un vai kāda jau esoša sistēma tai tiks ņemta par pamatu.
Deputāti vēlējās noskaidrot, cik lieli finanšu līdzekļi sistēmas ieviešanai būs nepieciešami. Kā atzīmēja Bahmane, par to varēs runāt, kad uz sistēmas stratēģijas izstrādi un ieviešanu tiks izsludināts konkurss. Viņa gan piebilda, ka lielākās izmaksas veidos personāla apmācības, kuriem attiecīgi veselības aprūpe iestādēs būs jāvērtē.
Kā norādīja deputāts Mārtiņš Šics (LRA), šīs sistēmas ieviešana ir izdevīga pacientiem, bet nav izdevīga politiķiem, ņemot vērā, ka kvalitātes novērtēšana parādīs nozarē valdošās problēmas.
LETA
