Pirmoreiz zāļu nosaukumos skaidrība

Zāļu valsts aģentūrā (ZVA) paveikts milzīgs darbs un radīts zāļu aktīvo vielu nosaukumu saraksts trijās -- latviešu, latīņu un angļu – valodās.

Katrai valstij ir sava himna, karogs, un - varbūt izklausīsies pārspīlēti, tomēr tas nav tālu no patiesības, ka gandrīz katrai valstij ir sava vēsturiski gadu gaitā izlolota Farmakopeja, t. i., visu ārstniecības līdzekļu sakopojums ar norādījumiem par zāļu izgatavošanu, kvalitātes kontroli un uzglabāšanu. Latvijā Farmakopeja tika izveidota 1940. gadā, bet diemžēl to varēja lietot tikai īsu brīdi. Mūsdienās izmantojam Eiropas Farmakopeju, tomēr jautājums par zāļu nosaukumiem aizvien bijis, ir un būs aktuāls.

Iecere sakārtot nosaukumus, proti, radīt jaunus terminus, no vairākiem lietotiem nosaukumiem izvēlēties vienu ar skaidru pamatojumu u. c.,  aģentūrā bija jau sen. Tagad gandrīz pēc gadu ilga darba ikviens ZVA mājaslapas (www.zva.gov.lv) apmeklētājs var uzklikšķināt uz šķirkli: "Aktīvo vielu nosaukumi latviski/latīniski/angliski", meklētājā ierakstīt zāļu nosaukuma pirmos burtus šajās valodās, un viņa priekšā atvērsies saraksts ar gandrīz 3000 nosaukumiem, kur latviešu valodas vārdam līdzās būs latīniskais termins un nosaukums angļu valodā.

Aktīvo vielu nosaukumu saraksts trijās valodās terminoloģiski vieš nebijušu skaidrību. Kaut gan sarakstam ir rekomendējošs raksturs, tā izmantošana atvieglos gan ZVA darbu, gan it īpaši būs noderīgs komersantiem zāļu reģistrācijas dokumentu sagatavošanai latviešu valodā. Tāpat tas palīdzēs ārstiem, jo sevišķi, sākot strādāt ar e-receptēm, aptieku darbiniekiem, tulkotājiem un pat plašākai sabiedrībai, lai noskaidrotu, kā būtu pareizi saucama ne tikai viena vai otra zāļu aktīvā viela, bet arī ārstniecības augi, kuru ir tik daudz zālēs.

Saraksta izveides pamatā ir gandrīz 7000 zāļu reģistrā iekļauto aktīvo vielu nosaukumu. Iespaidīgā apjoma darbu, veidojot sarakstu, paveica aizrautīga Zāļu valsts aģentūras komanda – pieci Humāno zāļu novērtēšanas nodaļas darbinieki, no kuriem četri ir farmaceiti, bet viens bioķīmiķis. Par ārstniecības augu sarakstu lielā mērā rūpes uzņēmās aģentūras pieaicinātā prof. Vija Eniņa.

Darbs norisa vairākos posmos, un tā gaitā nozīmīgu ieguldījumu latviešu terminu izveides principu tālākā izstrādē un piemērošanā deva Latvijas Zinātņu akadēmijas terminoloģijas komisijas Medicīnas terminu apakškomisijas priekšsēdētājs prof. Māris Baltiņš.

Farmācijas terminoloģijas izstrādes sākums meklējams jau 19. gadsimta beigās, un pirmās neatkarīgās Latvijas valsts laikā šis darbs tika turpināts (1946. gadā izdoto J. Maizītes rokasgrāmatu "Ievads praktiskā farmācijā ar receptūru" zināmā mērā var uzskatīt par iepriekšējā periodā paveiktā rezumējumu). Tomēr darbs aģentūrā ar aktīvo vielu sarakstu lika gan pārskatīt dažus iepriekšējos valodnieku ieteikumus, gan domāt par to, kā apmierināt jaunās terminoloģiskās vajadzības. To noteica vairāki faktori, no kuriem viens ir -- pārmaiņas pašā nozarē, kas liek meklēt piemērotus apzīmējumus jauniem jēdzieniem. Otrs -- norit plašāka starptautiska sadarbība un informācijas apmaiņa, kas prasa arī terminoloģijas harmonizēšanu. Tāpat -- nenoliedzami pieaugusi angļu valodas loma, kas vājinājusi medicīnā tradicionāli tik spēcīgās latīņu valodas pozīcijas un ieviesusi no agrākajām atšķirīgas terminu veidošanas tradīcijas.

Veidojot nosaukumu sarakstu, liela uzmanība tika veltīta arī latīņu valodai, ko Latvijā tradicionāli lieto medicīnā un farmācijā. Kaut gan šajā valodā neviena tauta vairs nerunā, arī tā attīstās un iegūst modernāku formu, atbilstīgi laikmetam.

Jaunās zāles Eiropā reģistrē angļu valodā, daudzās Eiropas valstīs un citur pasaulē angļu valoda kļuvusi par saziņas līdzekli arī tādās nozarēs kā medicīna un farmācija, tāpēc zāļu aktīvo vielu nosaukumu iekļaušana šajā sarakstā bija nepieciešamība, kuru vislabāk pratīs novērtēt zāļu nozarē strādājošie. 

Kaut gan ZVA iniciatīva izveidot aktīvo vielu nosaukumu sarakstu trijās valodas prasīja ļoti daudz darba un enerģijas, aģentūras speciālisti šo laiku, neatceras kā slogu. Informācijas meklēšana Eiropas Farmakopejā, interneta resursos un citos avotos, koleģiālas diskusijas – tas viss bijis interesanti un aizraujoši.

ZVA direktore Inguna Adoviča uzskata, ka iesāktais nosaukumu sakārtošanas darbs ir jāturpina. Ne tikai jāpapildina un jāpilnveido nule kā publiski klajā laistais aktīvo vielu nosaukumu saraksts, bet arī jāveido nākamais – palīgvielu -- nosaukumu saraksts.
 

Inta Briede, Zāļu valsts aģentūras speciāliste