Pievienotās vērtības nodokļa likmes palielināšana zālēm būtiski pasliktinās Latvijas iedzīvotāju veselību

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) palielināšana, atceļot samazināto PVN likmi zālēm (pašlaik 10%), saasinās jau tā saspringto situāciju veselības aprūpē un Latvijas iedzīvotājam par zālēm liks maksāt vēl vairāk. Tas būs papildus slogs  ne vien pacientiem, kuri pērk zāles par savu naudu, bet arī valstij, kas vairāk maksās par neatliekamās palīdzības sniegšanu slimnīcās, kā arī vairāk līdzekļus izlietojot slimības pabalstu apmaksai, uzskata Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija (AFA) un Latvijas Patentbrīvo Medikamentu Asociācija (LPMA).

Ja ņem vērā tikai iespējamos valsts budžeta ieguvumus no PVN likmes palielināšanas zālēm, AFA un LPMA aprēķini liecina, ka budžeta ieņēmumi varētu palielināties par aptuveni 16 – 20 miljoniem latu. Tajā pašā laikā palielināsies arī valsts izdevumi. Ja netiks mainīta pašreizējā kārtība, kādā hroniski slimiem pacientiem tiek kompensēti izdevumi par zāļu iegādi (kas pašlaik finansē zāļu iegādi tikai nelielai daļai pacientu), kā arī centralizēti tiek iepirktas zāles, papildu būs nepieciešami vismaz 25 miljoni latu, tajā skaitā, zāļu kompensācijai aptuveni 8 miljoni latu, neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai 14 miljoni latu, kā arī zāļu iegādei slimnīcās vismaz 3 miljoni latu. Turklāt, nedrīkst aizmirst, ka nodokļa maksātāji būs pacienti, kuri jau tā nereti nevar iegādāties visas nepieciešamās zāles.

Vienlaikus, AFA un LPMA vērš uzmanību uz to, ka gan Pasaules Banka, gan Pasaules Veselības Organizācija ir norādījusi uz tiešu saistību starp iedzīvotāju veselības stāvokļa uzlabošanu un ekonomisko uzplaukumu. Līdz ar to jebkādi lēmumi (tajā skaitā, PVN likmes palielināšana zālēm), kas tieši vai netieši pasliktinās valsts iedzīvotāju veselību, rezultātā samazinās valsts ekonomikas konkurētspēju. AFA un LPMA uzsver, ka samazinātais PVN likmes apmērs (šajā gadījumā zālēm) ir ne tikai valsts fiskālās politikas instruments, bet, pirmkārt un galvenokārt, ļoti būtiska valsts veselības aprūpes politikas sastāvdaļa, jo praktiski ikviena pacienta ārstēšana nav iespējama bez zālēm. Par to, kāda ir Latvijas iedzīvotāju veselība, liecina kaut vai tas, ka šobrīd paredzamais dzīves ilgums Latvijas iedzīvotājiem faktiski ir vismazākais starp Eiropas savienības valstīm (vīriešiem - 67 gadi, sievietēm – 78 gadi). Lielā mērā tas saistāms arī salīdzinoši nelielo valsts finansējumu veselības aprūpei, kā arī līdz šim realizēto veselības aprūpes politiku, kas tika virzīta uz maksimālu līdzekļu taupīšanu.

Līdz ar to valsts finansiālais ieguvums būs tikai nosacīts. Ja tiek analizēti tikai skaitļi, tad plānotie ieņēmumi ir jāsamazina par valsts izdevumiem, ka tiks izlietota par slimības pabalstiem, kā arī izdevumiem par neatliekamās palīdzības sniegšanu, tas ir, par to pacientu ārstēšanu, kas zāļu nepieejamības dēļ nokļuvuši slimnīcā (jau pašlaik Valsts norēķinu centra informācija liecina, ka neprognozēti lieli ir slimnīcu izdevumi par neatliekamās palīdzības sniegšanu). Tāpēc AFA un LPMA, izvērtējot Finanšu ministrijas (FM) viedokli par to, ka PVN likmes palielināšanu, ir iespējams kompensēt ar budžeta izdevumu palielināšanu mazturīgajām un trūcīgajām personām, konstatēja, ka FM argumenti nav pamatoti. Pirmkārt un galvenokārt tāpēc, ka PVN likme zālēm ir ne tikai valsts fiskālā politika, bet pamatā valsts realizētā veselības aprūpes politika. Piemēram, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, Latvijā tiek apmaksāta tikai neliela daļa no pacietu izdevumiem par zālēm. Ja Latvijā tā ir tikai aptuveni  trešdaļa no zāļu tirgus (patēriņa), tad vairumā pārējo Eiropas Savienības valstu pacientiem tiek apmaksāti 70 – 80% zāļu iegādes izdevumi. Ja šo praksi piemērotu Latvijai (tajā skaitā palīdzētu tiem pacientiem, kurus skars PVN palielināšana), tad tādā gadījumā finansējums zāļu kompensācijai (kā minimums) ir jādubulto – tas ir jāsameklē budžetā vismaz 70 miljoni latu.

Arī informācija par PVN likmes apmēru citās Eiropas Savienības valstīs apliecina, ka zāļu cenas un zāļu pieejamība pacientiem ir būtiska valsts politikas sastāvdaļa. Ja Latvijā samazinātā PVN likme zālēm tiks atcelta un piemērota PVN likme 21% apmērā, tad Latvija iekļūs starp Eiropas valstu "līderiem" PVN likmes apmērā. Piemēram, pašlaik samazināta likme netiek piemērota tikai Vācijā, Dānijā un Bulgārijā. Savukārt, Lielbritānijā un Zviedrijā vispārējā PVN likme tiek piemērota tikai bezrecepšu zālēm (kamēr recepšu zālēm PVN likme ir 0%). Tas uzskatāmi parāda, ka ikviena Eiropas Savienības valsts uzskata zāles par būtisku veselības aprūpes sastāvdaļu un saprot, ka pacientu ārstēšana valstij izmaksā lētāk nekā neārstēšana.

Ņemot vērā, ka jau šodien ārstēšanās slimnīcā lielākai daļai pacientu ir kļuvusi par nepieejamu greznumlietu, tad ambulatoro pakalpojumu pieejamības samazināšana, sevišķi zāļu pieejamības, neapšaubāmi atstās negatīvu ietekmi ne tikai uz iedzīvotāju veselību, bet arī radīs papildus risku daudzu cilvēku izdzīvošanai vispār.

Tā kā šis būs lielākais visaptverošs zāļu cenu paaugstinājums kopš neatkarības atjaunošanas, tad aicinām valdību un, it īpaši, Finanšu ministriju ar vislielāko atbildību izsvērt visus riskus, ko šis solis var radīt un aprēķinu rezultātus darīt  zināmus sabiedrībai.

Valdis Freidenfelds,
Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas izpilddirektors