Pieaugušo vakcinācijas līmenis pret difteriju ir nepietiekams
Lai novērstu difterijas turpmāku izplatīšanos, pilns vakcinācijas kurss pret šo infekciju būtu jāsaņem vismaz 80 procentiem pieaugošo Latvijas iedzīvotāju.
2008.gadā Latvijā no 1 418 435 iedzīvotājiem, kuri ir vecāki par 25 gadiem, vakcinācijas kursu pret difteriju pabeiguši vai laikus revakcināciju saņēmuši tikai 881 718 jeb 62,2 procenti valsts iedzīvotāju. Apkopotie dati liecina, ka apmierinošs pieaugušo vakcinācijas līmenis pret difteriju sasniegts tikai Rēzeknē, Aizkraukles, Cēsu, Daugavpils, Dobeles, Jelgavas, Kuldīgas, Limbažu, Rēzeknes, Talsu, Tukuma, Valkas, Valmieras un Ventspils rajonos. Viszemākais imunizācijas rādītājs ir Rīgā - tikai 31,1 procents. Tādēļ pieaugušo vakcinācijas aptvere Latvijā vērtējama kā nevienmērīga un nepietiekama un tā ir cieši saistīta ar augstu pieaugušo saslimstības līmeni – 2008.gadā valstī atklāti 29 saslimšanas gadījumi ar difteriju, t.sk. divi letāli. Lielākais difterijas gadījumu skats, 25 gadījumi, reģistrēts Rīgā, liecina Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) apkopotā informācija. Citās Eiropas Savienības (ES) valstīs difterija ir ārkārtīgi reti sastopama infekcija un to dažreiz konstatē ceļotājiem, kuri atgriezušies no valstīm, kur infekcija joprojām izplatīta. Pērn 3 citas ES valsts iedzīvotāji inficējās ar difteriju, apmeklējot Latviju.
Arī šī gada pirmo piecu mēnešu laikā atklāti četri saslimšanas gadījumi ar difteriju. Saslimuši ir pieaugušie vecumā no 19 līdz 81 gadam, viena sieviete un trīs vīrieši, visi dzīvo Rīgā.
Bērnu vakcinācijas līmenis Latvijā ir apmierinošs, 2008.gadā pret difteriju pamatkursa vakcināciju saņēmuši 97,3 procenti bērnu. Bērnu saslimšanas gadījumi pērn konstatēti vienīgi nevakcinētajiem vai nepilnvērtīgi (nav saņemtas visas potes) vakcinētajiem bērniem.
Jau gandrīz desmit gadus iedzīvotāju saslimšanas gadījumi ar difteriju reģistrēti galvenokārt Rīgā un Rīgas rajonā, atsevišķi saslimšanas gadījumi Jūrmalā un pagājušajā gadā arī Daugavpilī. Saslimšanas gadījumu skaits Rīgā un Daugavpilī skaidrojams ar to, ka šīs abas pilsētas ir Latvijā lielākās un līdz ar to arī plašāk apdzīvotās, kas ir viens no difterijas izplatības priekšnoteikumiem, vienlīdz ar zemo vakcinācijas līmeni.
Analizējot difterijas saslimšanas datus kopš 2002.gadā, jāsaka, ka ik gadu saslimušo pieaugušo skaits ievērojami pārsniedz saslimušo bērnu skaitu. Tāpat jāatzīmē, ka saslimušo pieaugušo vidū lielākā daļa ir vīrieši, savukārt bērnu grupā saslimušo meiteņu un zēnu skaits ir vienāds. Apskatot saslimušo nodarbošanās kategorijas – lielāka daļa saslimušo ir apkalpojošajā sfērā strādājošie vai bezdarbnieki, kā arī iedzīvotāji pensijas vecumā un strādnieki. Izvērtējot ar difteriju saslimušo iedzīvotāju slimības gaitu, secināts, ka bērniem slimības gaita ir viegla vai vidēji smaga, savukārt pieaugušajiem galvenokārt vidēji smaga un smaga. Minētajā laika periodā reģistrēti arī difterijas izraisīti nāves gadījumi 2006.gadā – 6, 2002.gadā – 3, 2003., 2005., 2008. gados – 2 gadījumi katru gadu un pa vienam gadījumam 2004. un 2007.gadā. Neviens pacients, kurš miris no difterijas, nebija vakcinēts.
Pagājušajā gadā atklāti arī pieci grupveida saslimšanas gadījumi ar difteriju – trīs ģimenes perēkļi, viens perēklis bērnudārzā un viens krīzes centrā. Uzliesmojumos saslimušo skaits veido gandrīz pusi no kopējā reģistrēto saslimšanas gadījumu skaita, kas atkārtoti apliecina vakcinācijas nozīmi un šīs slimības bīstamību slimnieka kontaktpersonām.
Lai novērstu difterijas gadījumu izplatīšanos (no 2002. līdz 2008.gadam) SVA epidemiologi veica visu (190 gadījumi) ar difteriju saslimušo kontaktpersonu apzināšanu un laboratorisko pārbaudi. Rezultātā atklāti, izolēti un ārstēti 64 difterijas bezsimptomu nēsātāji, kuri daudz bīstamāki apkārtējiem nekā difterijas slimnieki, jo turpina kontaktēties ar līdzcilvēkiem, apmeklē darbu vai mācību iestādes.
SVA epidemiologi aicina iedzīvotājus nebūt vienaldzīgiem pret savu un citu cilvēku veselību un, ja nepieciešams, vakcinēties pret difteriju. Vakcināciju bez maksas var saņemt jebkurš pie sava ģimenes ārsta vai ārsta norādītā vakcinācijas kabinetā.
Atgādinām vecākiem:
• Apskatiet savas, savu bērnu un citu ģimenes locekļu potēšanas pases. Kalendārā atzīmējiet, kad katram no jums ir jāsaņem nākošā pote pret difteriju Gadījumā, ja vakcinācijas pases nav, par pēdējās vakcinācijas izdarīšanas laiku jautājiet savam ģimenes ārstam;
• Ja jūs vai jūsu tuvinieki ir vecuma grupā virs 25 gadiem un pēdējo 10 gadu laikā neesat saņēmuši pretdifterijas poti – nekavējoties dodieties pie sava ģimenes ārsta un vakcinējieties;
• Ja arī esat izslimojis difteriju, tas negarantē jums imunitāti visam mūžam un ir nepieciešamas periodiskas potes.
Tāpat SVA lūdz ģimenes ārstus aktīvi aicināt savus pacientus uz kārtējo vakcināciju.
Atgādinām, ka vakcinācija pret difteriju bērniem tiek veikta pēc šādas shēmas - 3, 4,5, 6 un 18 mēnešu vecumā un 7 un 14 gadus vecumā. Vakcinācija pēc pēdējās potes saņemšanas 14 gadu vecumā ir jāatkārto ik pēc desmit gadiem. Iedzīvotājiem, kuri ietveri difterijas riska grupā (intensīvi kontaktējas ar cilvēkiem), vakcināciju ieteicams veikt biežāk - ik pēc pieciem gadiem. Cilvēkiem, kas pret difteriju nav potēti, jāsaņem pilns potēšanās kurss - trīs potes. Pēc pirmās potes jāpaiet pusotram mēnesim, tad jāsaņem otrā pote. Trešā pote jāsaņem pēc sešiem mēnešiem.
Atcerieties, ka neviena vakcinācija no saslimšanas nepasargā pilnībā. Iespējams, ka saslimst arī potētie, bet viņiem slimība noris vieglā formā, ar angīnai līdzīgām pazīmēm - rīklesgala apsārtumu, kakla sāpēm. Šādi slimnieki izveseļojas ātri, un viņiem nav komplikāciju, jo antivielas neitralizē difterijas baktērijas izdalīto toksīnu asinīs. Potētie cilvēki var arī pārnēsāt izraisītāju bez slimības pazīmēm.
SVA atgādina, ka difterija ir joprojām Latvijā sastopama ļoti infekcioza un dzīvībai bīstama infekcijas slimība, ko izraisa difterijas baktērija. Difterijai raksturīga plēvju veidošanās uz gļotādām (tā saucamā "kakla aizaugšana") un ādas, kā arī toksisks sirds muskuļa, nervu sistēmas, nieru un citu orgānu bojājums un organisma smaga vispārēja saindēšanās ar izraisītāju producēto toksīnu. Ja cilvēks savlaicīgi nevēršas pēc medicīniskās palīdzības vai ārstēšana tiek uzsākta pārāk vēlu, difterija rada nopietnas veselības problēmas, invaliditāti, bet smagākos gadījumos var beigties ar nāvi.
Difterijas infekcijas avots var būt gan ar difteriju slims cilvēks, gan arī vesels imūns cilvēks, kurš neslimo ar difteriju, bet ir baktēriju nēsātājs.
Ar difteriju var inficēties, ieelpojot gaisu, kas satur mikroskopiskus baktēriju pilienus vai saskaroties ar slimnieka vai nēsātāja elpceļu izdalījumu piesārņotiem priekšmetiem. Baktērijas runājot, klepojot vai šķaudot izplata difterijas slimnieks vai mikrobu nēsātājs. Visbiežāk ar difterijas nūjiņu tiek inficēti elpceļi, retāk – dzimumorgānu gļotāda, acu gļotāda un āda. Nonākot uz kādas no augstāk minētājām vietām, mikroorganisms tur sāk vairoties un izdalīt toksīnus.
