Pētījums: Stacionāros strādājošie ārsti izraksta dārgākas zāles arī tad, kad varētu to nedarīt

Stacionāros strādājošo specialitāšu ārsti mēdz nerēķināties ar pacientu maksātspēju un nozīmē dārgus medikamentus arī gadījumos, kad ir pieejama lētākas līdzvērtīgas terapeitiskās efektivitātes zāles, ko pacients varētu atļauties, secināts biedrības "Veselības projekti Latvijai" veiktajā pētījumā par labas pārvaldības principu īstenošanu ambulatorajā zāļu un medicīnisko ierīču kompensācijas sistēmā.

Kā informē biedrības pārstāve Vita Dumpe, Latvijas valsts kompensējamo medikamentu sistēmā nav skaidrības par prioritātēm, attīstības virzieniem un valsts izraudzītās politikas ietekmi uz sabiedrības veselību kopumā. Esošo kārtību apvij neuzticība un atbildības trūkums no visām iesaistītajām pusēm, tostarp pacientiem, kas izturas bezatbildīgi pret dārgo valsts apmaksāto zāļu lietošanu.

Dumpe stāstīja, ka, vērtējot kompensējamo medikamentu sistēmas efektivitāti, pētījumā iezīmējās vairākas problēmas, piemēram, apgrūtināta dārgo zāļu pieejamība aptiekās, neefektīva komunikācija starp ārstiem un farmaceitiem, fiksēts budžets ģimenes ārstiem jeb tā saucamās kvotas izrakstītajiem medikamentiem. Lai arī fiksētie budžeti kā kontroles mehānisms valsts apmaksātajām zālēm tiek izmantoti arī citās valstīs, trūkst efektivitātes mērījumu un valsts izvēlētās politikas ietekmes izvērtējuma uz sabiedrības veselības rādītājiem. Tāpat būtu analizējami ārstu paradumi valsts kompensējamo medikamentu izrakstīšanā, lai zāļu lietošana kļūtu racionālāka, norāda biedrībā.

Tāpat pētījuma autori norāda, ka šobrīd pacientu organizācijas zāļu iegādes izdevumu kompensācijas sistēmas veidošanā tiek iesaistītas nepietiekami un tas apgrūtina pacientu interešu aizstāvību.

Analizējot viedokļus par iesaistīto pušu atbildību par kompensējamo zāļu sistēmā pieņemtajiem lēmumiem, pētījumā iezīmējies, ka ikviena sistēmā iesaistītā puse - lēmumu pieņēmēji, zāļu ražotāji un lieltirgotāji, ārsti, farmaceiti un arī pacienti - ir līdzatbildīgi sistēmas efektīvā funkcionēšanā, kā arī tas, ka negodprātīga rīcība vai pavirša attieksme jebkurā no šiem posmiem var graut uzticību sistēmai kopumā.

Vairāki intervētie, tajā skaitā pacientu organizāciju pārstāvji, norādījuši, ka pacienti, kas saņem 100% valsts apmaksātus, dārgus medikamentus, šīs zāles aptiekās iegādājas, taču nelieto, veidojot "uzkrājumus", līdz tām beidzas derīguma termiņš.

Tādējādi nelietderīgi tiek tērēts kompensācijas sistēmas budžets, un iespējams, ka kāds pacients, kam nepieciešama valsts palīdzība (piemēram, reto slimību medikamentu iegādei), var palikt bez nepieciešamajām zālēm. Tāpat rodas sarežģījumi, ja ģimenes ārsti laikus nenomaina kompensējamo medikamentu "grāmatiņas" un izraksta pacientam medikamentus, kas nav aktuālajā valsts apmaksāto zāļu sarakstā, stāstīja Dumpe.

Attiecībā uz gadījumiem, kad stacionāros strādājošie ārsti pacientiem nozīmē dārgākus medikamentus, biedrība iesaka noteikt, ka stacionāru izrakstos jānorāda zāļu vielu starptautiski nepatentētie nosaukumi, nevis zāļu oriģinālie nosaukumi. Tas ļautu pacientam kopā ar savu ģimenes ārstu vai farmaceitu izvēlēties zāles, kas tiek kompensētas no valsts budžeta līdzekļiem.

Pētījums iesniegts Veselības ministrijai un Nacionālajam veselības dienestam, pievienojot vairāk nekā 20 rekomendācijas.

Pētījums "Labas pārvaldības principu īstenošana ambulatorajā zāļu un medicīnisko ierīču kompensācijas sistēmā" ir veikts, lai izvērtētu, vai Latvijā īstenotā ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnas ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība atbilst starptautiski pieņemtajiem labas pārvaldības principiem.

LETA