Pētījums: Latvijas Nacionālā attīstības plāna mērķi zina vien 19% iedzīvotāju
Tikai nepilna piektā daļa jeb 19% Latvijas iedzīvotāju zina, ka Nacionālajā attīstības plānā (NAP) noteiktais Latvijas pamatmērķis ir "ekonomikas izrāviens", tā liecina "DNB Latvijas barometra" jaunākais pētījums.
Tikai nedaudz mazāk - 14-15% - respondentu domā, ka NAP vadmotīvs ir "Latvija - pilnvērtīga Eiropas valsts", "Latvija - labklājības valsts" un "cilvēks pirmajā vietā". Tikpat lielai respondentu daļai nav ne jausmas, kāds varētu būt NAP pamatmērķis.
"Laikam ir maz tādu politisko dokumentu, kuriem būtu veltīta pat teātra izrāde - 2012.gadā "Dirty Deal Teatro" tika uzvesta teātra izrāde par NAP. Tomēr politiķu un arī sabiedrības attieksme liecina, ka NAP faktiski paliks rakstiska vingrinājuma veidolā. Jebkurā gadījumā, dalot budžeta naudu, NAP prioritātes publiski vispār neparādījās kā arguments, arī pārskatot 2013.gada budžetu, par nozīmīgāku kritēriju izrādījās nereprezentatīva interneta aptauja, nevis valdības un Saeimas apstiprināts dokuments par valsts prioritātēm nākamajiem sešiem gadiem. Tādēļ nav jābrīnās, ka tikai 19% aptaujāto atpazīst NAP pamatmērķi," komentējot šos datus, norāda tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS sociālo un politisko projektu direktore Ieva Strode.
Vaicāti, kas varētu liecināt par "ekonomikas izrāviena" piepildīšanos, visbiežāk aptaujātie minējuši iedzīvotāju labklājības uzlabošanos (54%), uzņēmējdarbības izaugsmi (44%) un bezdarba līmeņa samazināšanos (44%). Tikai ceturtā daļa aptaujāto par ekonomiskās situācijas uzlabošanās pazīmi uzskata emigrējušo iedzīvotāju atgriešanos Latvijā (25%), bet 23% aptaujāto - Latvijas preču un pakalpojumu eksporta pieaugumu. Tradicionāli analītiķu izmantoto iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu kā nozīmīgu ekonomikas izaugsmes pierādījumu minējuši vien 9% aptaujāto.
"Pētījuma rezultāti liecina, ka iedzīvotāji kā atskaites mērauklu ekonomikas izrāvienam Latvijā izmantotu mērījumus par cilvēku labklājības uzlabošanos. Šāda nostāja ir gluži saprotama, un tādam arī būtu jābūt ekonomikas izrāviena mērķim. Jāatzīst gan - lai ekonomikas izrāviens notiktu un atbalsotos iedzīvotāju maciņos, tam, pirmkārt, jānotiek eksportā. Savukārt eksporta iespējas lielākoties nosaka veiktās investīcijas. Un te nu mēs gluži loģiski nonākam arī pie jautājuma par finansējumu zinātnei un pētniecībai, ko visnotaļ pamatoti respondenti norādījuši arī pētījumā," skaidro Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Bičevska.
Lūgti minēt, kas būtu jādara, lai definētais mērķis - ekonomikas izrāviens - tiktu sasniegts, visbiežāk aptaujātie pauduši viedokli, ka tas īstenotos, ja būtu lielāks valsts atbalsts biznesa uzsākšanai un attīstībai (41%). Citi priekšnoteikumi ekonomikas izrāvienam minēti retāk, piemēram, lielāks atbalsts reģionu attīstībai (27%), uzņēmējdarbības vides uzlabošana (26%), izglītota, kvalificēta darbaspēka nodrošināšana (24%), kā arī korupcijas apkarošana (21%).
Tikmēr neliela daļa aptaujāto minējuši arī nepieciešamību aktīvāk piesaistīt ārvalstu investīcijas (19%), efektīvāk aizstāvēt Latvijas ekonomiskās intereses Eiropas Savienībā (18%), veicināt zinātnes un pētniecības attīstību un inovāciju radīšanu (17%), stimulēt darbspējīgu cilvēku skaita pieaugumu (16%) un nodrošināt infrastruktūras uzlabošanu (16%).
"Domājot par ekonomiskā izrāviena sasniegšanai nepieciešamo, populārākās atbildes ir rezumējamas kā valsts, valsts un vēlreiz valsts. Tostarp - valsts vai nu kā atbalsta sniedzēja biznesam (arī zinātnes, pētījumu) vai reģionu attīstībai, vai arīdzan kā mazāks traucēklis ar mazāku birokrātiju un zemākiem nodokļiem. Gudrs valsts atbalsts un administratīvo šķēršļu mazināšana ir zelta vērta. Tajā pašā laikā vajadzētu paturēt prātā, ka daudzi ekonomiskie veiksmes stāsti pasaulē notikuši par spīti šķēršļiem, nevis pateicoties atbalstam. Valsts naudu nerada, bet gan tikai pārdala, turklāt ar neizbēgamu zaudējumu procentu," norāda Sabiedriskās politikas centra "Providus" pētnieks Valts Kalniņš.
Tikmēr lūgti izvērtēt, kurās jomās Latvijai ir vislielākās iespējas radīt pasaules līmeņa atklājumu, produktu vai pakalpojumu, ar ko valsts varētu kļūt pazīstama un bagāta, visbiežāk aptaujātie norādījuši farmāciju (48%) un ekoloģisko produktu jomu (44%). Tajā pašā laikā 38% aptaujāto atzīmējuši pārtikas ražošanu, 33% - informācijas tehnoloģijas, bet 30% - medicīnu. Visretāk aptaujātie uzskatījuši, ka unikāls pasaules mēroga produkts Latvijā varētu tikt radīts alternatīvo energoresursu jomā (14%).
Visbeidzot, aicināti nosaukt faktorus, kas kavē Latvijā radīt pasaules mēroga unikālu produktu, lielākā daļa jeb 54% aptaujāto atzīmējuši valsts finansējuma trūkumu zinātnei un pētījumiem. Tikmēr 36% aptaujāto par nozīmīgu traucēkli uzskatījuši neprasmi labās idejas pārliecinoši "pārdot" un popularizēt, 30% - uzņēmumu nespēju orientēties uz jaunu produktu, inovāciju radīšanu, bet mazliet vairāk nekā ceturtā daļa respondentu - radošuma un ideju trūkumu, problēmas izglītības sistēmā, kā arī neticību savām spējām. 13% aptaujāto arī norādījuši, ka nekas cits kā pašu slinkums nav pie vainas tam, ka neesam radījuši vai spējuši pārdot vairāk pasaulē unikālu un pieprasītu produktu.
"DNB Latvijas barometrs" ir atzīts ikmēneša socioloģiskais pētījums, kurā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgās jomās. Vienlaikus iedzīvotājiem ikreiz tiek uzdots pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo sabiedrības vispārējā noskaņojuma izmaiņas.
Foto: Gatis Dieziņš/LETA
