Pētījums: 42% no pārtikas produktiem mūsu uzturā satur dažādas pārtikas piedevas
Tā ietvaros projekta vēstneši aicina ikvienu iedzīvotāju izvērtēt savu pirkuma grozu, dodot priekšroku gudrām pirkšanas tradīcijām un dabiskiem produktiem, kas ir brīvi no garšas un krāsas pastiprinātājiem, kā arī citām nevajadzīgām pārtikas piedevām.
Aicina izvēlēties gudri un pievienoties simboliskai kustībai
Latvijas Diētas ārstu asociācijas veiktais pētījums atklāj, ka 88% aptaujāto ģimeņu ir svarīgs produktu sastāvs un tie dod priekšroku izvēlēties produktus bez pārtikas uzlabotājiem. Tai pat laikā, izpētot šo ģimeņu nedēļas iepirkumu grozus, var secināt, ka aptuveni 42% produktu satur dažādas pārtikas piedevas un 30% no tām pēc ārstu domām nav vēlamas mūsu organismam. Tas nozīmē, ka pircēji pirms pirkuma neiedziļinās produkta sastāvā un to uzskati par vēlamo uzturu krasi atšķiras no to uzvedības.
Andis Brēmanis, Latvijas Diētas ārstu asociācijas priekšsēdētājs: "Ikdienas uzturā mēs izvēlamies daudz pārtikas produktu, kas tiek rūpnieciski ražoti vai sagatavoti. Daļa no tiem satur nevajadzīgas pārtikas piedevas garšas un ārējā izskata uzlabošanai, kas padara produktu pievilcīgāku pirkšanas un ēšanas brīdī, bet nedraudzīgāku mūsu organismam. Tādēļ aicinām iedzīvotājus ar gudru produktu izvēli simboliski pievienoties mūsu kustībai un vienmēr rūpīgi iepazīties ar produkta sastāvu!"
Pircēju gudra izvēle var ietekmēt ražošanas tradīcijas Latvijā
Ar šo projektu plānots veicināt pārtikas nozares pašregulāciju, radot stimulu ražotājiem savā klāstā radīt arvien vairāk produktus bez nevajadzīgām pārtikas piedevām, it sevišķi bez garšas pastiprinātājiem un krāsvielām.
Laimdota Straujuma, Zemkopības ministre un projekta vēstnese: "Mēs ar savu pirkuma izvēli varam ietekmēt, kādiem produktiem ir jāatrodas veikalu plauktos, radot pieprasījumu pēc produktiem no kvalitatīvām izejvielām un bez nevajadzīgi pievienotiem produkta uzlabotājiem. Tas ir svarīgi ne tikai domājot par sabiedrības veselīgumu, bet arī par mūsu valsts attīstību, jo mēs vēlamies dzīvot veselīgā vidē. Latvijā ir daudz pozitīvu ražotāju piemēru, kas pēdējo gadu laikā ir mainījuši tehnoloģijas un receptūras, lai rūpnieciski ražotu kvalitatīvus produktus, atsakoties no nevajadzīgiem produktu uzlabotājiem. Ceru, ka tas būs nozīmīgs stimuls citiem ražotājiem un importētājiem sekot viņu piemēram."
Projektā kā vēstneši ir pievienojušies vairāki Latvijas vadošie ražotāji, kas ar savu piemēru apliecina, ka arī plaša patēriņa produkcijas segmentā var mainīt ražošanas tradīcijas un receptūras, lai piedāvātu pircējam izvēles iespējas – produktus, kas ir brīvi no pārtikas uzlabotājiem. SIA "Milda KM" ražo gatavās zupas un pamatēdienus stikla burciņās, ievārījumus, kā arī tomātu mērces Milda un GardiGan bez E vai arī bez uzlabotājiem. "Hanzas Maiznīcas" klāstā ir izmainītas receptūras vairāk nekā desmit maizes līnijām, lai tās ražotu bez E vielām. "Rīgas Dzirnavnieks" pēc vairāku gadu darba ir izveidojis Hercogs gatavos miltu maisījumu sēriju kūkām, pankūkām un maizei, kuros nav pārtikas uzlabotāju. "Tukuma Piens" ar ekoloģisko produktu līniju Baltais Eko ir uzsācis savu darbību jaunā nišā, pierādot, ka arī lielražotājs var ražot ekoloģiskos produktus no ekoloģiskajām saimniecībām.
Latvijas ražotāji drīkst pievienot tikai atļautās E vielas
Jāuzsver, ka MK noteikumos atļauto pārtikas piedevu pievienošana pārtikas produktiem ir brīva ražotāja izvēle. Jāatceras - ja pat tās ir pievienotas, produkts ir drošs. Tāpat daļa E vielu ir dabīgas un to pievienošana produktiem ir pat atbalstāma. Piemēram, citronskābe, C un E vitamīni, etiķskābe, kartupeļu ciete, dzeramā soda, beta-karotīns u.tml.
Pārtikas un veterinārā dienesta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Vineta Grīnberga norāda, ka pārtikas produktu ražošanā drīkst izmantot atļautas pārtikas piedevas, turklāt vairākas no tām – nepārsniedzot pieļaujamo daudzumu. Pārtikas piedevas, tostarp, produkta ražošanā izmantotos garšas un krāsas pastiprinātājus, ir jānorāda produktu marķējumā. Visbiežāk marķējumā pārtikas piedevas tiek apzīmētas ar burtu "E" un ciparu kodu. Latvijā prasības pārtikas piedevām un to atainošanai marķējumā ir noteiktas Ministru Kabineta noteikumos, kas ir spēkā no 1997.gada. Noteikumu pielikumā ir arī atļauto pārtikas piedevu saraksts, kurā iekļautas vairāk nekā 300 pārtikas piedevas.
Par projektu "LASI pirms ĒD"
Projekta "LASI pirms ĒD" mērķis ir mainīt sabiedrības ēšanas paradumus, dodot priekšroku gudrām pirkšanas tradīcijām. Projekta ietvaros ikviens ir aicināts iesaistīties simboliskā vēstnešu kustībā, ikdienā rūpīgi sekojot produktu sastāvam, izvēloties produktus bez mākslīgiem pārtikas uzlabotājiem, it sevišķi bez garšas un krāsas pastiprinātājiem. Vairāk informācijas par projektu www.lasipirmsed.lv
Par projekta vēstnešiem ir jau kļuvuši zemkopības ministre Laimdota Straujuma un veselības ministre Ingrīda Circene, Latvijas Diētas ārstu asociācijas priekšsēdētājs Andis Brēmanis, uztura speciālistes Inga Pūce un Laila Meija, biedrība "ParSirdi.lv" un tās vadītāja Inese Mauriņa, Latvijas pediatru asociācija un tās vadītājs Enoks Biķis, Latvijas Alergologu asociācija un tās vadītāja Ieva Cīrule, Pārtikas un veterinārais dienests un citi.
Informāciju sagatavoja Kustības "Lasi Pirms Ēd" pārstāvis
Publicitātes foto
