Pētījums: 12% iedzīvotāju izjūt vajadzību pēc psihologa vai psihoterapeita, taču speciālistu nav apmeklējuši
Rīga, 14.jūn., LETA. 12% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka izjūt vajadzību pēc psihologa vai psihoterapeita konsultācijas, tomēr speciālistu nav apmeklējuši, secināts pētījumā "Mana aptieka&Apotheka Veselības indekss" par Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējumu.
Kā šodien pētījuma preses konferencē teica ārsts-psihoterapeits un psihosomatiskās medicīnas speciālists Jānis Vītiņš, diezgan liels daudzums cilvēku vēlas doties pie psihologa vai psihoterapeita, tomēr to nav izdarījuši, kas, pēc viņa domām, saistīts ar cilvēku spēju atļauties speciālista konsultācijas.
Savukārt 69% aptaujāto norādījuši, ka nekad nav izjutuši vajadzību apmeklēt psihologu vai psihoterapeitu. Pētījumā arī atklājās, ka 3% Latvijas iedzīvotāju pēdējo reizi pie psihologa vai psihoterapeita vērsušies pēdējā gada laikā, 5% - pirms viena vai četriem gadiem, savukārt 7% vērsušies pie speciālista vēl senāk.
Pētījuma dati liecina, ka 5% aptaujāto atzīst, ka piedzīvojuši trauksmes lēkmes, 2% - panikas lēkmes, bet 3% atzinuši, ka slimojuši ar veģetatīvo distoniju. Turklāt 18% aptaujāto norādījuši, ka saskārušies ar bezmiega problēmu.
Pēc Vītiņa paustā, aptaujā secināts, ka tikai 5% iedzīvotāju piedzīvojuši trauksmes lēkmes neatspoguļo reālo situāciju, jo trauksme var neizpausties tikai kā pastāvīga spriedze vai panika, tā var izpausties arī ar kuņģa un zarnu trakta problēmām, muguras muskuļu saspringumu, dzimumdzīves problēmām un aizkaitināmu, turklāt trauksmes izpausmes neparādās uzreiz pēc traumējoša notikuma, kas liekot domāt, ka cilvēks tikai saskaras ar vājuma brīdi, kuram nav nopietna cēloņa, tādējādi arī ārstēšana nav nepieciešama, piebilda Vītiņš.
Tāpat viņš norādīja, ka trauksmes lēkmes ārsta-psihoterapeita praksē pacientiem tiek konstatētas 80% gadījumu.
Vienlaikus Vītiņš atzina, ka, visticamāk, aptauja atklājot "pareizo tēlu" jeb to, kādu tēlu cilvēks vēlas radīt citiem, nevis reālo situāciju Latvijas iedzīvotāju garīgajā veselībā. "Cilvēki idealizē savu mentālo stāvokli," atzina Vītiņš.
Pētījums tapis sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījuma laikā aprīlī tika aptaujāti 1003 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Pirmais "Mana aptieka&Apotheka Veselības indekss" pētījums tika veikts pērn.
