Pērn pieaugusi saslimstība ar tuberkulozi; vairāk slimo bērni
Latvijā 2012.gadā reģistrēti 880 pirmreizēji tuberkulozes saslimšanas gadījumi, 99 atkārtoti (recidīvi) tuberkulozes gadījumi un 101 multirezistentas tuberkulozes gadījums.
Analizējot saslimstības datus, SPKC speciālisti norāda uz nelabvēlīgu tendenci - pieaug bērnu saslimšanas gadījumu skaits. Ja 2010.gadā ar tuberkulozi slimoja 45 bērni, 2011.gadā – 61, tad 2012.gadā jau 56 bērni. Bērnu saslimšanas gadījumu skaita pieaugums skaidrojams ar to, ka tuberkuloze cirkulē pieaugušo sabiedrības locekļu vidū.
Visaugstākā saslimstība 2012.gadā reģistrēta bijušajos Rēzeknes, Preiļu, Bauskas un Aizkraukles rajonos.
Visizplatītākā ir plaušu tuberkuloze, tomēr tuberkuloze var attīstīties arī citās ķermeņa daļās, piemēram, kaulos, limfmezglos, nierēs. Lielākam riskam saslimt ar tuberkulozi ir pakļautas personas, kuras lieto narkotiskās, toksiskās vielas, alkoholu, smēķē, ir hroniskas saslimšanas, kas nomāc imunitāti, piemēram, HIV infekcija, plaušu, nieru slimības, cukura diabēts, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūla, kā arī nepilnvērtīgs uzturs, ilgstošs stress.
Kopš 1990.gada pasaulē mirstība no tuberkulozes samazinājusies par 40 procentiem, tomēr problēma joprojām ir aktuāla. Pasaules Veselības organizācijas (PVO) dati liecina, ka 2011.gadā tika reģistrēti 8,7 miljoni jaunu tuberkulozes gadījumu un 1,4 miljoni cilvēku no tuberkulozes ir miruši. 2011.gadā Eiropas Savienībā (ES) vidējais reģistrēto tuberkulozes gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju bija 12,1. Latvija ir to piecu ES valstu grupā, kur tiek reģistrēti visvairāk saslimušo ar tuberkulozi (gan pirmreizēju, gan atkārtotu) - 38,8 uz 100 000 iedzīvotāju.
Lai uzlabotu sabiedrības zināšanas pat tuberkulozi, tās savlaicīgu atklāšanu un profilakses iespējām, SPKC speciālisti aicina vairāk uzzināt par šo saslimšanu.
Kā var inficēties ar tuberkulozi? Tuberkuloze ir izārstējama infekcijas slimība, ko izraisa tuberkulozes nūjiņa Mycobacterium tuberculosis. Tuberkulozes nūjiņa apkārtējā vidē izplatās pa gaisu - infekciozam, neārstētam plaušu tuberkulozes slimniekam klepojot, šķaudot un pat runājot vai elpojot.
Ne katrs, kurš ieelpojis tuberkulozes baktērijas, inficējas, jo cilvēka organisms ir spējīgs aizsargāties. Lielākās ieelpotās gaisa daļiņas tiek aizturētas augšējos elpceļos (rīklē, elpvadā) un pēc tam izklepotas. Tikai tajos gadījumos, ja pietiekams skaits tuberkulozes baktēriju ir pārvarējušas organisma dabiskās aizsargreakcijas, var notikt inficēšanās ar tuberkulozi.
Būt inficētam ar tuberkulozi vēl nenozīmē būt saslimušam ar to. Inficētie cilvēki, kuri nav saslimuši, nevar inficēt apkārtējos, jo tuberkulozes nūjiņas ir iekapsulētas plaušu audos un tāpēc nav spējīgas vairoties. Šādu stāvokli sauc par latentu tuberkulozes infekciju, un šajā gadījumā cilvēku imūnā sistēma ir pietiekami spēcīga, lai pasargātu inficēto no saslimšanas.
Tomēr apmēram katrs desmitais inficētais savas dzīves laikā saslimst ar tuberkulozi. Visbiežāk tas notiek, ja cilvēkam ir novājināta imunitāte. Visaugstākais risks saslimt ir tiem cilvēkiem, kuri ilgstoši bijuši ciešā kontaktā ar kādu plaušu tuberkulozes slimnieku. Visbiežāk tie ir slimo cilvēku ģimenes locekļi, darba biedri vai draugi.
Latvijā tuberkulozes ārstēšana tiek nodrošināta par valsts budžeta līdzekļiem. Svarīgs priekšnosacījums veiksmīgais tuberkulozes ārstēšanai ir regulāra zāļu lietošana. Nepabeidzot ārstēšanās kursu, var attīstīties tuberkulozes baciļu nejūtība pret zālēm, tādējādi slimība progresē un kļūst grūti ārstējama vai neārstējama. Šādu, pret diviem visefektīvākajiem prettuberkulozes medikamentiem, nejūtīgu tuberkulozes formu sauc par multirezistento tuberkulozi.
Lai mazinātu iespēju saslimt ar tuberkulozi
Regulāri vēdiniet telpas: inficēties ar tuberkulozi var tikai pietiekoši ilgu laiku atrodoties nevēdinātā telpā, kur uzturas vai iepriekš ir uzturējies infekciozs tuberkulozes slimnieks, kurš ir klepojis un nav ievērojis klepošanas higiēnu (klepojot nav cieši aizsedzis muti).
Stipriniet imunitāti: veselīgs dzīvesveids, sabalansēts darba un atpūtas režīms, veselīgi ēšanas paradumi, lai ēdienreizēs organisms saņem gan olbaltumvielas, gan ogļhidrātus, taukus un vitamīnus.
Būtiskākais tuberkulozes profilakses pasākums ir vakcinācija ar BCG vakcīnu. BCG vakcīna ir iekļauta valsts apmaksātā vakcinācijas kalendārā un ir bez maksas. Visiem jaundzimušajiem BCG vakcināciju veic dzemdību nodaļā otrajā līdz piektajā dzīves dienā. Jaundzimušo imunizācija spēj samazināt bērnu mirstību no tuberkulozes.
Tuberkulozes saslimšanas pazīmes
Visbiežāk tuberkulozes simptomi sāk izpausties pakāpeniski. Sākumā tie ir praktiski nemanāmi, bet ar laiku progresē un kļūst izteiktāki.
Noteikti vērsieties pie ārsta, ja Jums jau 3-4 nedēļas ir vismaz viena no šīm tuberkulozes pazīmēm: ilgstošs klepus, svīšana naktīs, elpas trūkums, asins piejaukums krēpām, nogurums, nespēks, neizskaidrojams svara zudums, ilgstoši paaugstināta ķermeņa temperatūra.
Ja ir aizdomas, ka esat saslimis ar tuberkulozi, noteikti jāapmeklē ģimenes ārsts vai plaušu speciālists (pneimonologs). Ārsts ieteiks izmeklējumus, tai skaitā plaušu rentgenoloģisko izmeklēšanu un krēpu analīzes.
Atgādinām, ka gadījumā, ja ir aizdomas, ka cilvēks ir slims ar tuberkulozi, nosūtījums pie plaušu ārsta nav nepieciešams. Pacients var saņemt konsultāciju, veikt izmeklējumus un saņemt tuberkulozes ārstēšanu bez maksas!
Plaušu kabinetos speciālisti sniedz bezmaksas konsultācijas: uzskaitē esošiem tuberkulozes pacientiem; tuberkulozes slimnieku kontakta personām; cilvēkiem, kuriem ir ģimenes ārsta nosūtījums izmeklēšanai uz tuberkulozi; cilvēkiem ar tuberkulozei raksturīgiem simptomiem.
Plašāka informācija SPKC mājas lapā:
Tuberkuloze – informācija par slimību
Dati par tuberkulozes izplatību
Buklets "Tuberkuloze"
Karte – vietas Latvijā, kur saņemt pneimonologa palīdzību
Tests - cik daudz Tu zini par tuberkulozi
Kalendārs – Tuberkulozes dienai veltītie pasākumi Latvijā
Informāciju sagatavoja Laura Ševčenko, Slimību profilakses un kontroles centrs Komunikācijas nodaļas vadītāja
Foto: Evija Trifanova/ LETA
