Pedofila upure pēc 18 gadu klusēšanas vēršas policijā, bet noilguma dēļ kriminālprocesu atsaka
Kāda 24 gadus veca studente, kuru bērnībā izmantojis pedofils, pēc 18 gadu ilgas klusēšanas tomēr nolēmusi vērsties policijā, taču noilguma dēļ kriminālprocesa sākšana viņai atteikta, vēsta raidījums "LNT Ziņu TOP10".
Jauniete apgalvo, ka tik ilgi cietusi klusu, jo noticējusi, ka viss piedzīvotais ir viņas pašas vaina. Pēc 18 gadiem, uzzinot, ka varmāka tagad nodibinājis ģimeni un viņam ir bērns, cietusī sapratusi, ka vairs nedrīkst klusēt. Tomēr viņas vēršanās policijā šī gada sākumā cietusi sakāvi, jo noziegumam bijis iestājies noilgums.
"Mana ģimene un es vērsāmies pie vairākiem advokātiem, kas būtu spējīgi palīdzēt ar šo lietu - risināt valstiskā līmenī. Bet neviens advokāts nevēlējās sevi asociēt ar šādām lietām. Viņiem, izskatās, ir kauns risināt šo problēmu. Uz brīdi es padevos. Pēc Liepājas gadījuma sēdēju mājās un domāju - ārprāts, tas turpina notikt. Ir ļoti grūti stāvēt malā," raidījumam atzina pedofilijā savulaik cietusī jauniete.
Pēc Liepājas pedofilijas gadījuma viņai šķitis, ka sabiedrība ir kļuvusi dzirdīgāka, bet ne tās ausis, kas reāli var ko mainīt. "Mums bija konkrēti piedāvājumi, no mūsu lietas tie nepilnīgie punkti, kas ļauj pedofilam izsprukt sveikā. Bet neviens nebija gatavs uzsākt reālu rīcību, reāli ir jākuļas pašiem," pieredzē dalās jauniete.
Pēc neveiksmīgā mēģinājuma sākt kriminālprocesu viņa "izbūrusies" cauri Latvijas likumiem, tajos saskatot vairākas šķietamas netaisnības un nepilnības. "Netiklās darbības datē kā mazāk smagu noziegumu, bet varmāka ar mani darīja pilnīgi visu, izņemot izvarošanu. Man liekas, ka cilvēki nesaprot, kas slēpjas zem tiem vārdiem, viņi neizprot, cik bagāta ir pedofila iztēle. Sešgadīgai meitenei likt sūkāt dzimumlocekli, tas nav... Par to noteikt 3-6 gadus sodu... Tam jābūt 5-10 [gadu sodam] un bez jebkādām iespējām varmāku priekšlaicīgi atbrīvot," pārliecināta jaunā sieviete.
Ar upuri vienisprātis ir arī vairāki eksperti, kuri raidījumam pagalvojuši, ka seksuāla izmantošana bērnībā ir noziegums, kuram nav un nevar būt noilguma. Eksperti arī lēš, ka tikai 10% no visiem seksuālās vardarbības gadījumiem nonāk līdz tiesībsargājošajām iestādēm, jo vairums upuru izvēlas savu bēdīgo pieredzi nevienam neatklāt, turpinot dzīvot ar šo traumu.
"Brīdī, kad es sāku plašāk apspriesties ar saviem draugiem, paziņām - tik daudz meitenes to pārcietušas un neviena no viņām nav par to runājusi. Vienā no situācijām tas ir bijis patēvs, un bail sāpināt māti. Mēs esam tādi aktieri, tik ļoti spējam nospēlēt to, ka ar mums viss ir kārtībā, mēs nekad neliktu otram manīt, kādiem sūdiem esam spiesti iet cauri," raidījumam "LNT Ziņu TOP10" sacīja cietusī.
Sieviete aicināja sabiedrību būt modriem, jo dzimumnoziedznieks, pat ja izvēlējies nevienam nestāstīt par pāridarījumu, ar savu uzvedību vienalga sauc pēc palīdzības: "Līdzcilvēkiem ir jāpiedalās. Nedrīkst stāvēt malā. Manā situācijā man pusaudža gados sākās nopietnas problēmas skolā - sāku bastot, kāvos ar klasesbiedriem. Neviens man nepienāca klāt un nepaprasīja, kas par lietu. Skolā bija psihologs, bet neviens mani pie viņa neaizsūtīja. Upuri nekad nesāks paši par to runāt, jo mums par to ir kauns."
Cietusī uzskata, ka Latvijā ir jāveido pedofilu reģistrs, lai pašiem upuriem visu dzīvi nevajadzētu uzņemties morālu atbildību par nespēju pasargāt varmākam apkārt esošos cilvēkus.
LETA
