PB iesaka valstij veiksmīgāk iepirkt veselības aprūpes pakalpojumus no slimnīcām
Pasaules Banka (PB) kā galvenās reformas Latvijas veselības aprūpes sistēmai iesaka veiksmīgāku klīnisko vadlīniju izmantošanu, stratēģisku pakalpojumu iepirkšanu, kā arī aicina ieguldīt veselības aprūpes informācijas sistēmā.
Kā konferencē "Veselības aprūpes sistēma: izaicinājumi un iespējas" norādīja PB Stratēģiskās ietekmes izvērtēšanas fonda programmas menedžere un vecākā ekonomiste Alaka Holla, Latvijai jāveic uzlabojumi un investīcijas dažādās jomās, piemēram, cilvēkresursos, veselības aprūpes informācijas sistēmā, kā arī veiksmīgāk jāiepērk pakalpojumi no ārstniecības iestādēm un jārada klīniskās vadlīnijas par izplatītākajām slimībām.
Pēc PB secinājumiem, Latvijā ir pakalpojumi, kurus nepieciešams centralizēt, proti, sniegt tikai konkrētās vietās. Tomēr ir arī pakalpojumi, kas šobrīd jau ir pārlieku centralizēti, un tos vajadzētu nodrošināt vairāk vietu nekā patlaban.
Savukārt attiecībā uz stratēģisku pakalpojumu iepirkšanu PB aicina pāriet no iepriekš noteiktiem budžetiem, ieviešot jaunus pakalpojumu sniedzēju mehānismus, kas veicinātu konkurenci starp pakalpojumu sniedzējiem, tādējādi uzlabojot kvalitāti. Tāpat PB iesaka maksāt mazāk par mazvērtīgiem pakalpojumiem.
Holla vēlreiz norādīja uz jau iepriekš izskanējušajiem PB secinājumiem, ka labāka pakalpojuma kvalitāte tiek nodrošināta tur, kur šādi pakalpojumi tiek veikti biežāk.
PB pārstāve gan atzīmēja, ka ne visas problēmas, piemēram, ir saistītas ar cilvēkresursiem. PB secinājusi, ka Latvijā atsevišķās ārstu specialitātēs rodas pārpalikums nacionālā līmenī. Pārpalikums, piemēram, veidojas kardiologu, onkologu un atsevišķu psihiatrijas speciālistu starpā. Holla gan nenoliedza, ka atsevišķos reģionos speciālistu arī trūkst.
PB norāda, ka pašreizējie pakalpojumu tarifi neatspoguļo patiesās izmaksas. Tāpat sistēmā pastāvošās kvotas nereti ierobežo pakalpojuma pieejamību, jo tās bieži mēdz beigties.
Kā ziņots, pret PB ziņojuma iepriekšējo versiju asi iebilda slimnīcas, norādot, ka tajā izmantotie dati nav patiesi. Iepriekš pētījumā tika secināts, ka Latvijā sarežģītas operācijas nereti tiek veiktas salīdzinoši mazākās slimnīcās, turklāt šīs sarežģītās operācijas mēdz veikt ārsti, kuri līdzīga veida manipulācijas izdara vien dažas reizes gadā.
Piemēram, secināts, ka laikā no 2012.gada līdz 2014.gadam tikai viena slimnīca Latvijā - Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca - atbilda minimālajam apjoma standartam par 50 novērstiem vēdera aortas aneirisma gadījumiem gadā. Šajā periodā 11 slimnīcās 66 ķirurgi ārstēja 306 šādus vēdera aortas aneirisma gadījumus, tomēr tikai trīs ārsti veica šādu ārstēšanu ieteicamajā apjomā, proti, vairāk nekā desmit gadījumus gadā. Lielāko daļu jeb 66% šādu sarežģītu ārstēšanas gadījumu veica tādi ķirurgi, kuri ar to nodarbojas mazāk nekā piecas reizes gadā.
Pētnieki secina, ka Latvijā lieli slimnīcu un ķirurgu darba apjomi ir saistīti ar labāku aprūpes kvalitāti un zemākiem mirstības rādītājiem attiecībā uz vairākām procedūrām. Pētnieki arī norāda jomas, kurās selektīvi nosūtījumi varētu sniegt uzlabojumus.
Pasaules Banka norāda, ka minimālā apjoma standartu ieviešana Latvijā palīdzētu glābt dzīvības. Pētnieki iesaka konkrētu diagnožu pacientus no zema apjoma slimnīcām sūtīt uz augstāka apjoma ārstniecības iestādēm. Otra iespēja ir nosūtījumu centru izveide, kas nozīmētu, ka visi pacienti tiktu nosūtīti uz augsta apjoma slimnīcām.
LETA
2016.gada 29.novembrī
