Pārskatīs pretrunīgi vērtētās normas par iespēju tikai dzemdējušām sievietēm ziedot olšūnas
Likumprojekta "Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā" 17.panta redakcija, kas nosaka, ka par olšūnas donoru var būt tikai dzemdējusi sieviete vecumā no 18 līdz 35 gadiem, tiks pārskatīta Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijā 3.maijā.
Par to šodien vienojās Sociālo un darba lietu komisija, par šo priekšlikumu nobalsojot septiņiem deputātiem. Šādu aicinājumu - pirms likumprojekta virzīšanas trešajam lasījumam pārskatīt 17.panta redakciju - izteica Saeimas Juridiskā biroja pārstāvji, pret minēto normu iebilst arī tiesībsargs, skaidrojot, ka tā ierobežo cilvēktiesības, kā arī deputāti ņēma vērā arī iniciatīvu portālā "manabalss.lv" par sievietes tiesībām lemt par savu ķermeni, kurā jau savākti vairāk nekā 1000 paraksti.
Tiesībsargs atzinumā norādījis, ka no likuma anotācijas pašlaik nav rodams pamatojums atšķirīgai attieksmei, nosakot ierobežojumu ziedot savas olšūnas tieši nedzemdējušām sievietēm - nav atrodami skaidri un viennozīmīgi argumenti šādai normai.
Arī Saeimas Juridiskā biroja pārstāve Ilze Tralmaka norādīja uz šīs normas nesamērīgumu, ierobežojot sievietes pamattiesības, un aicināja, vēlreiz nepārskatot šīs normas, nebalsot par likumprojekta virzīšanu trešajam lasījumam.
Arī apakškomisijas vadītājs Romualds Ražuks (V) aicināja par 17.panta redakciju diskutēt apakškomisijā, ja ir tāda nepieciešamība, gan atzīstot, ka jau iepriekš par strīdīgo jautājumu diskutēts "līdz baltajām pelītēm". Viņš skaidroja, ka Veselības ministrija (VM) ierosināja pretrunīgo normu, jo jaunas sievietes, kļūstot par olšūnu donoriem, piepelnoties un šādi apdraudot savu veselību. "Par vienu olšūnu tirgū sieviete saņem no 700 līdz pat 1000 eiro. Ja to dara vairākkārt, tas kaitē veselībai," pauda Ražuks.
Viens no deputātiem, kas atturējās balsot par priekšlikumu izskatīt 17.panta redakciju apakškomisijā, bija Mārtiņš Šics (RA), norādot, ka "jābeidz slēpties aiz dažādām cilvēktiesībām" un jāapzinās, ka ar likumu var ierobežot tās darbības, kas apdraud cilvēka veselību, - gluži kā aizliegums šķērsot ielu pie sarkanās gaismas.
Diskusijas komisijā radīja arī likumprojektā iekļautā norma par valsts nodrošinātu konsultāciju pie ģimenes ārsta vai cita speciālista sievietei, kura izvēlējusies veikt abortu. Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes docente Solvita Olsena izteica iebildumus pret šo normu, norādot, ka šādas konsultācijas nav efektīvas, - citu valstu pieredze rādot, ka tās nevar mainīt sievietes izvēli. Viņa norādīja, ka runas par valsts līdzekļu atvēlēšanu šādām konsultācijām pašreizējā situācijā, kad ir izteikts līdzekļu trūkums būtiskāku problēmu risināšanai medicīnas nozarē, nav pieļaujamas.
Komisijas vadītāja Aija Barča (ZZS) akcentēja, ka pašreiz likumprojekts nenosaka, ka šī konsultācija būtu obligāta, bet gan tikai paredz, ka sieviete būtu tiesīga saņemt šādu valsts apmaksātu pakalpojumu. Saistībā ar konsultāciju apmaksai nepieciešamā finansējuma paredzēšanu un citiem tehniskiem jautājumiem, kas saistīti ar šo normu par konsultāciju sievietēm pirms aborta veikšanas nodrošināšanu, komisijas deputāti vienbalsīgi vienojās, ka attiecīgā 5.panta daļa būs pārejas noteikumi, kas varētu stāties spēkā no 2018.gada.
LETA
