Par NMPD direktora pienākumu izpildītāju iecelta Katastrofu medicīnas centra vadītāja Villere
Par Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktora pienākumu izpildītāju iecelta amatā apstiprinātā dienesta direktora vietniece katastrofu medicīnas jautājumos, Katastrofu medicīnas centra vadītāja Sarmīte Villere.
Kā aģentūru LETA informēja Veselības ministrijas (VM) pārstāvis Oskars Šneiders, par direktora pienākumu izpildītāju viņu nozīmējis veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS).
Villere līdz šim bija NMPD Rīgas reģionālā centra vadītāja vietniece operatīvajos jautājumos.
Villere ir ārste-pediatre un sertificēta, apmācīttiesīga neatliekamās medicīnas ārste, kuras darbs gandrīz 30 gadus ir saistīts ar pirmsslimnīcas neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanu un organizēšanu.
Kopš 2009.gada Villere ieņēmusi NMPD Rīgas reģionālā centra vadītāja vietnieces operatīvajos jautājumos amatu, kur darba pienākumi saistīti ar neatliekamās medicīniskās palīdzības organizēšanu un pārraudzību Rīgas reģionā.
Pirms tam Villere strādājusi arī Katastrofu medicīnas centrā, risinot jautājumus, kas saistīti ar ārstniecības personu kvalifikāciju un apmācību, kā arī vadot lekciju ciklu par katastrofu medicīnas menedžmentu.
Jaunajai Katastrofu medicīnas centra vadītājai ir arī liela praktiskā darba pieredze, strādājot gan neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādē, gan veicot vecākās dežūrārstes pienākumus dispečercentrā Rīgas ātrās palīdzības stacijā, jauno vadītāju slavē VM. Papildus tam Villere bijusi arī lektore un docētāja, medicīnas koledžu studentiem pasniedzot lekcijas par neatliekamo medicīnu.
Villere ilgus gadus darbojas Latvijas Ārstu biedrībā un Neatliekamās medicīnas asociācijā. 2013.gadā viņa ievēlēta par Neatliekamās medicīnas asociācijas prezidenti.
Kā ziņots, iepriekš Katastrofu medicīnas centru vadīja tagadējais Saeimas deputāts Mārtiņš Šics (LRA). NMPD pēc iekšējās pārbaudes veikšanas saistībā ar informācijas noplūdi darba tiesiskās attiecības ar Šicu pārtrauca.
Laikā, kad notika Zolitūdes traģēdija, no dienesta darbinieka e-pasta trešajām pusēm tika nosūtītas vēl neprecizētas ziņas par Zolitūdes traģēdijā bojāgājušajiem, kā arī dzīvu cilvēku dati, tostarp diagnozes, un šos datus aizsargā likums - tos bez paša pacienta piekrišanas trešajām pusēm nodot ir aizliegts. Pats Šics jau iepriekš atzina, ka sniedza NMPD rīcībā esošo informāciju par Zolitūdes traģēdijā bojāgājušajiem tīmekļa vietnes "nekropole.info" vadībai, tomēr savā rīcībā neko sodāmu viņš nesaskatīja.
Reorganizācijas rezultātā NMPD tiks izveidota 21 ierēdņa vieta un tika izsludināts konkurss uz dienesta direktora vietnieka amatu katastrofu medicīnas jautājumos, kurš ir arī Katastrofu medicīnas centra vadītājs.
Kā ziņots, patlaban NMPD nav arī direktora. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs līdzšinējam vadītājam Armandam Ploriņam un NMPD Rīgas reģionālā centra vadītājam Semjonam Štriham aizliedzis pildīt pienākumus.
KNAB 8.septembrī veica kratīšanu NMPD Duntes ielā. Štrihs tajā pašā dienā aģentūrai LETA apstiprināja, ka KNAB bija ieradies dienestā un pieprasījis dokumentus par noslēgto līgumu ar AS "Rīgas Sanitārā transporta autobāze" par neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnu nodrošināšanu ārpakalpojumā.
Savukārt VM valsts sekretāre Solvita Zvidriņa aģentūrai LETA apstiprināja, ka ministrija no KNAB saņēmusi dokumentu, kurā teikts, ka Ploriņam aizliegts atrasties savā darbavietā un viņš nedrīkst pildīt NMPD vadītāja pienākumus, sākot no trešdienas, 9.septembra. Tas pats attiecas arī uz Štrihu.
Ploriņš tika pārcelts Operatīvās ķirurģijas centra vadītāja amatā Austrumu slimnīcā, taču tika atstādināts arī no tā.
LETA
