Par kontracepciju – no senatnes līdz mūsdienām : Kontracepcijas tabletes attīstība
1955. gads - Hormonālās kontracepcijas pamatlicēji
Par hormonālās kontracepcijas tablešu izveidi ir jāpateicas divām sievietēm – amerikānietēm Mārgaritai Sengerei (Margaret Sanger) un Ketrīnai Makkormikai (Katherine McCormick). Vairāk nekā 40 gadus viņu mērķis bija atrast līdzekļus, kas ļautu sievietēm pašām lemt, kad palikt stāvoklī.
1955. gads - Hormonālās kontracepcijas pamatlicēji
Par hormonālās kontracepcijas tablešu izveidi ir jāpateicas divām sievietēm – amerikānietēm Mārgaritai Sengerei (Margaret Sanger) un Ketrīnai Makkormikai (Katherine McCormick). Vairāk nekā 40 gadus viņu mērķis bija atrast līdzekļus, kas ļautu sievietēm pašām lemt, kad palikt stāvoklī. Kad Mārgaritai Sengerei bija jau pāri septiņdesmit, viņa sastapa amerikāņu fiziologu Gregoriju Pinkusu (Gregory Pincus), speciālistu reproduktīvās bioloģijas jomā, un aicināja viņu izveidot viegli lietojamu kontracepcijas līdzekli. Ketrīna Makkormika sniedza projektam finansiālu atbalstu. Pinkuss strādāja kopā ar ginekologu Džonu Roku (John Rock), kuram bija pieredze sieviešu neauglības ārstēšanā. 1955. gadā Pinkuss un Roks ziņoja, ka atklājuši, kā nomākt ovulāciju ar katru dienu iekšķīgi lietotām sintētiskā progesterona devām.
Ginekoloģes Daces Matules komentārs
– Dabiska menstruālā cikla vidū hormonu izmaiņas izraisa ovulāciju jeb vienas olnīcas folikula plīšanu. No tās izripo oocīts. Olvada gals ar savām ķepiņām jeb fimbrijām iesūc oocītu olvadā, kur tas, ja laimējas, apaugļojas. Pēc tam apaugļotais oocīts jeb olšūna nonāk dzemdes dobumā un turpina attīstīties. Ja oocīts netiek apaugļots, tas izdalās no ķermeņa mēnešreizē. Lietojot kontracepcijas tabletes, to sastāvā esošie sintētiskie hormoni neļauj sievietes hormonu līmenim sasniegt slieksni, kad notiek ovulācija. Olnīcu darbība it kā apstājas, un oocīti saglabājas savās mazajās ligzdiņās.
1961. gads Anovlar® – pirmās kontracepcijas tabletes Eiropā
1961. gada 1. janvārī Schering laida apgrozībā perorālo kontracepcijas līdzekli Anovlar®, kas pēc pieciem mēnešiem nonāca Vācijas tirgū. Tolaik to izrakstīja tikai precētām sievietēm. Medikamenta nosaukums nozīmē bez ovulācijas un precīzi raksturo tā kontraceptīvo iedarbību. Nākamajos gadu desmitos tika izstrādāti arī citi hormonu preparāti, kas joprojām ir drošākā no visām mūsdienu kontracepcijas metodēm.
– Kontraceptīva medikamenta radīšana bija cieši saistīta ar sievietes personības brīvības ideju, par ko cīnījās feministu kustība. Pirms kontracepcijas tablešu izgudrošanas daudz sieviešu nelegālu abortu dēļ sabojāja reproduktīvo veselību vai pat gāja bojā. Salīdzinot ar orālās kontracepcijas pirmsākumiem, mūsdienu tabletēs ir ļoti nelielas hormonu devas, tāpēc tās izraisa mazāk blakusparādību.
Jāatceras, ka, lietojot kontracepcijas tabletes, pilnīgi droša aizsardzība iestājas tikai otrajā mēnesī, turklāt tad, ja tās ieņem precīzi pēc instrukcijas. Šis izsargāšanās veids mēdz pievilt nevis tablešu neefektivitātes dēļ, bet gan tāpēc, ka pirmajos mēnešos gandrīz puse sieviešu pa reizei aizmirst tās iedzert.
Lai izveidotu ieradumu, labi noder www.atceries.lv vai citas vietnes, kas uz e-pastu vai mobilo telefonu sūta atgādinājumu ieņemt tableti vai nopirkt jaunu medikamenta paciņu.
1962. gads Progestīnu ietekme uz veselību
Progestīnus jeb progesterona sintētiskās formas var lietot ne tikai kontracepcijai.
Piemēram, 1962. gadā zinātnieks Frīdmands Noimans (Friedmand Neumann) sintezēja progestīnu ciproterona acetātu (CPA). Drīz tika atklāts, ka papildus kontraceptīvai iedarbībai tas darbojas arī kā antiandrogēns, bloķējot vīriešu dzimumhormonu (androgēnu) darbību. Ar CPA palīdzību var ārstēt hormonālus traucējumus, ko izraisa pārmērīga vīrišķo hormonu veidošanās vai palielināta jutība pret tiem.
1978. gads Kontracepcijai un piņņu ārstēšanai
Sāk ražot tādas kontracepcijas tabletes, kam piemīt arī dermatoloģiska ietekme, jo tajās ir apvienots estrogēns ar aktīvo vielu ciproterona acetātu. Tās der piņņu ārstēšanai, galvas apmatojuma taukainības un vīrišķā tipa apmatojuma augšanas mazināšanai, novērš olšūnu nobriešanu un grūtniecības iestāšanos.
2000. gads Ne tikai kontracepcija
Tirdzniecībā parādās mazas devas perorālais pretapaugļošanās līdzeklis, kas papildus estrogēnam satur unikālu progestīnu drospirenonu. Tas ne tikai garantē drošu kontracepciju, bet arī mazina šķidruma aizturi organismā, ko mēdz izraisīt estrogēnu lietošana, vājina premenstruālā sindroma simptomus – tūsku, garastāvokļa svārstības un galvassāpes, labvēlīgi ietekmē ādu.
2009. gads Jauna ēra – sastāvs kļūst dabīgāks
Pirmo reizi vēsturē kontracepcijas tabletēs sāk lietot estrogēnu, kas ir identisks dabīgajam hormonam, ko izstrādā sievietes olnīcas. Pēc vairākkārtējiem mēģinājumiem zinātniekiem beidzot izdevies panākt optimālu kombināciju ar ļoti fizioloģisku progesteronu un radīt jaunas kontracepcijas tabletes, kas darbojas lielākā harmonijā ar sievietes organismu.
– Hormonu līdzekļi ārstnieciski ietekmē labdabīgus olnīcu veidojumus. Taču iespējamas arī blakusparādības, visbiežāk – pirmajos divos trijos mēnešos pēc kontracepcijas līdzekļu lietošanas uzsākšanas.
Piemēram, ja tabletes satur nelielu hormonu devu, iespējama smērēšanās. Ja tā ieilgst, jāpiemeklē līdzeklis ar lielāku devu. Katrai sievietei ir sava hormonu zobratu sistēma, tāpēc arī atbildes reakcija uz tablešu lietošanu katrai ir citādāka – preparāts jāpiemeklē individuāli. Sievietēm ar smagām vēnu vai asinsspiediena problēmām, tām, kuras ir aptaukojušās vai smēķē vai kurām ir bijušas izteiktas ādas pigmentācijas izmaiņas grūtniecības laikā, hormonālā kontracepcija nav ieteicama.
Reizēm tās lietotājām mazinās libido, dažkārt rodas apetītes izmaiņas, taču lielākoties par to izsakās sievietes, kuras pieņēmušās svarā. Tās, kuras tikušas vaļā no liekajiem kilogramiem, laimīgi klusē.
Tāpat jāatceras, ka iekšķīgi lietojamie kontracepcijas līdzekļi nemaina sievietes dabīgo hormonu klāstu uz mūžu. Ja tos vairs nelieto, atjaunojas parādības, kas bijušas raksturīgas – kādai sāpīgas vai ilgas menstruācijas, citai pinnes vai garastāvokļa pasliktināšanās pirms mēnešreizēm, jo tās saistītas ar sievietes dabisko hormonu līmeni.
* * *
"Viena no lielākajām cilvēces uzvarām būtu iespēja padarīt bērnu radīšanas procesu par pārdomātu un plānotu rīcību, neatkarīgu no seksuālo vēlmju apmierināšanas." Šī austriešu neirologa Zigmunda Freida cerība, ko viņš izteicis 1898. gadā, piepildījās pēc vairāk nekā 50 gadiem. Modernā kontracepcijas metode ļauj baudīt tuvību, nebaidoties no nevēlamas grūtniecības, un bērni var piedzimt plānoti, nevis nejauši.
