Par darbu Latvijā biežāk interesējas ārpus ES kvalificēti ārsti
Par darbu Latvijā biežāk interesējas ārsti, kuri kvalifikāciju ieguvuši ārpus Eiropas Savienības (ES), aģentūra LETA uzzināja Latvijas Ārstu biedrībā (LĀB), kas ir atbildīga par ārstu profesionālās kvalifikācijas atzīšanu Latvijā.
"Daudzi no Austrumeiropas vēlas pie mums braukt. Arī no Krievijas," stāsta biedrības prezidents Pēteris Apinis. Vienlaikus viņš atzīst, ka gandrīz katru dienu praksi Latvijā daudziem speciālistiem jāatsaka un galvenais iemesls tam ir ES regulām neatbilstoša izglītība.
Šādos gadījumos LĀB piedāvā speciālistiem pārlikt sertifikācijas eksāmenu, tomēr, pat to izdarot, vairumam nepieciešami vēl vismaz pieci gadi rezidentūrā, skaidroja Apinis. Šāds scenārijs speciālistus visbiežāk neinteresē, un viņi mēģina atrast vieglāku ceļus iekļūšanai ES tirgū, viņš piebilda.
Bieži LĀB saņem pieprasījumus īslaicīgai reģistrācijai darbam Latvijā jeb reģistrācijai uz vienu gadu, pastāstīja LĀB eksperte profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jautājumos Ilona Vilkoite. Šādu iespēju speciālisti var izmanot tad, ja viņi vēlas sniegt īslaicīgus pakalpojumus - ierobežota ilguma, biežuma un apjoma ziņā -, un tad, ja viņiem jāveic pastāvīga profesionālā darbība savā mītnes valstī.
Vilkoite uzsvēra, ka šādos gadījumos LĀB visbiežāk pieprasa speciālista mītnes valstij informāciju par viņa atbilstību amatam, tostarp sodāmību. Līdz šim ar sodītiem ārstiem gan nav nācies saskarties. Turklāt gada laika īslaicīgās reģistrācijas apliecību Latvijā saņem vien vidēji pieci profesionāļi.
Īslaicīgi Latvijā līdz šim visbiežāk vēlējušies strādāt mediķi no Lietuvas, ir bijuši arī ārsti no Ungārijas, tostarp plastikas ķirurgi.
Savukārt uz ilgāku periodu reģistrēties darbam Latvijā biežāk vēlējušies veselības aprūpes profesionāļi no Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas.
Līdzīga tendence vērojama arī Veselības inspekcijas (VI) pārraudzībā esošajās profesijās - māsas, vecmātes, ārsta palīgi, māsas palīgi, kosmētiķi un zobārstu asistenti.
Latvijā vēlas praktizēt māsas, vecmātes un ārsta palīgi no Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) valstīm, aģentūrai LETA pastāstīja VI Komunikācijas nodaļas vadītāja Dace Vīksna. Viņa arī norādīja, ka par šo speciālistu profesionālo darbību nav iespējams pārliecināties.
Lai ārpus ES esošie pakalpojumu sniedzēji iegūtu tiesības strādāt ES, viņiem jāveic profesionālās kvalifikācijas atzīšana. Turklāt līdz šim prakses tiesības Latvijā pēc profesionālās kvalifikācijas atzīšanas ir ieguvušas vien četras VI pārraudzībā esošo profesiju ārstniecības personas, uzsvēra Vīksna.
Arī Latvijas Māsu asociācijas vadītāja Jolanta Zālīte ES dalībvalstu māsu interesi par Latvijas darba tirgu vērtē kā zemu.Daudz biežāk māsas dodas prom no Latvijas, aģentūrai LETA skaidroja speciāliste.
Šobrīd ārstu, vispārējās aprūpes māsu, zobārstu, veterinārārstu un farmaceitu profesionālā kvalifikācija ES tiek atzīta automātiski, ja tā atbilst ES Profesionālo kvalifikāciju direktīvā noteiktajiem standartiem.
Direktīva atļauj darbu attiecīgajā profesijā kādā no ES dalībvalstīm tad, ja personai ir "likumīgs statuss" jeb tā atbilst visiem nosacījumiem, lai kādā dalībvalstī nodarbotos ar noteiktu profesiju, un uz to neattiecas neviens aizliegums, pat ne pagaidu, nodarboties ar šo profesiju.
Latvijas ārsti, dodoties strādāt uz ārvalstīm, iepriekš sagatavojas, proti, pieprasa LĀB Izziņu par labu reputāciju (Certificate of Good standing), skaidroja LĀB pārstāve Vilkoite, piebilstot, ka šādas izziņas ļoti bieži prasa Vācijā un Anglijā.
Dokumenta sagatavošanā LĀB piesaista Iekšlietu ministriju, kas sagatavo informāciju par ārsta statusu - sodāmību, sākot no administratīviem un beidzot ar krimināliem pārkāpumiem. Gada laikā Izziņu par labu reputāciju pieprasa aptuveni 250 Latvijas ārsti, sacīja Vilkoite.
Tā kā viena šāda dokumenta sagatavošana prasa divas nedēļas, tā cena ir 100 latu un tas ir derīgs vien trīs mēnešus, LĀB pārstāve pieļauj, ka vairums minēto 250 ārstu ik gadu no Latvijas arī aizbrauc.
Speciāliste arī norādīja, ka LĀB līdz šim nav sastapusies ar gadījumiem, kad kādam Latvijas zobārstam vai citas specialitātes ārstam sodāmības dēļ būtu aizliegta profesionālā darbība citā ES valstī.
Savukārt VI kopš 2009.gada ir saņēmusi vien 68 ārvalstu pieprasījumus pēc papildus informāciju par Latvijas ārstniecības personu profesionālās kvalifikācijas atbilstību Profesionālo kvalifikāciju direktīvai. Tostarp ir bijuši arī informācijas pieprasījumi par ārstniecības personu disciplināro sodāmību.
Foto: rakstā izmantots pēc Creative Commons licencēts attēls no vietnes www.flickr.com; autors Phalinn Ooi
