Par A hepatīta izplatību bērnu vidū
Janvārī strauji pieaugusi saslimstība ar A hepatītu - pašlaik tendence šai slimībai izplatīties ārpus Rīgas un bērnu vidū. Šī gada janvārī reģistrēti jau vairāk nekā 300 A hepatīta gadījumi un tā izplatība bērnu vidū divas reizes pārsniedz izplatību pieaugušo vidū. Bērni ir nopietna A hepatīta riska grupa, jo ikdienā sastopas ar daudziem vienaudžiem vai bieži vien aizmirst nomazgāt rokas.
Ja bērns nav vakcinēts, viņam ir viegli inficēties ar šo slimību un inficēt apkārtējos. Turklāt bērni A hepatītu nereti pārslimo bez simptomiem, tāpēc bieži inficē citus ģimenes locekļus un apkārtējos.
Kā rīkoties situācijā, kad A hepatīta izplatība ir tik strauja un kā izvairīties no inficēšanās ar šo infekcijas slimību, stāsta Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas ārste Dace Zavadska.
Bērniem A hepatīts mēdz izpausties vieglākā formā nekā pieaugušajiem, ar daudz zemāku diskomforta līmeni. Nereti bērns šo slimību var izslimot bez tai raksturīgiem simptomiem, tādejādi neuzzinot par to, ka šī slimība ir pārslimota. Taču tajā pašā laikā bērns ir infekciozs apkārtējiem cilvēkiem ar ko viņš kontaktējas ikdienā. Jo jaunāks bērns, jo biežāk šāda situācija var rasties. Bērns jūtās labi vai viņam ir nelieli veselības traucējumi – nelielas vēdersāpes, nedaudz slikta dūša. Bērniem daudz biežāk šī slimība izpaužas arī bez dzeltes.
A hepatīta spilgtākie simptomi
Sākumā cilvēks var sajust nedaudz paaugstinātu temperatūru un citus gripai līdzīgus un nespecifiskus simptomus - nespēku, apetītes trūkumu un galvassāpes. Tieši tāpēc ļoti svarīgi vecākiem pievērst pastiprinātu uzmanību bērna pašsajūtai epidēmijas periodā. Tālāk seko slikta dūša, spiediena sajūta pakrūtē, parādās tumšs urīns, bezkrāsainas fēces un visbeidzot parādās dzelte – vispirms acīs, tad uz ādas.
Ko darīt inficēšanās gadījumā?
Ja ir radušās aizdomas, ka jūsu bērns ir inficējies ar A hepatītu, nepieciešams griezties pie ģimenes ārsta, lai noteiktu precīzu diagnozi. To var izdarīt pāris dienu laikā ar dažādu un nesarežģītu izmeklējumu palīdzību. Situācijā, ja bērnu šī infekcija tomēr ir skārusi, ģimenes ārsts pieņem lēmumu – vai bērnu stacionēt vai noteikt mājas režīmu. Bērni tiek stacionēti tikai gadījumos, kad slimībai ir ļoti smaga gaita, kas notiek salīdzinoši reti. Galvenokārt bērni šo slimību izslimo samērā viegli ar gripai līdzīgiem simptomiem. Būtiski ir atcerēties, ka visbīstamākais A hepatīta pacients ir tieši pirms dzeltes periodā.
Laikā, kad kāds no ģimenes locekļiem ir inficējies ar A hepatītu vai ir bijusi jebkāda saskarsme ar A hepatīta slimnieku un pats neesat izslimojis to, būtu nepieciešams vakcinēties profilakses nolūkā, protams, konsultējoties ar ģimenes ārstu.
Kad bērns drīkst doties atpakaļ uz skolu?
Saslimšanas gadījumā bērniem ir vajadzīgs mājas režīms un ierobežota fiziskā slodze, kamēr aknu funkcijas tiek pilnībā atjaunotas un nav datu par aknu iekaisumu. Skolu viņi drīkst apmeklēt 10 dienas pēc dzeltes parādīšanās. Protams, ievērojot personīgo higiēnu.
Kā izvairīties no inficēšanās ar A hepatītu?
A hepatīts ir infekcijas slimība no, kuras pilnībā izvairīties var tikai vakcinējoties. Šī slimība ir ļoti lipīga, tā mājo telpās un dažādām virsmām – bērnudārzos, skolās, sabiedriskajā transportā un citur. To praktiski nav iespējams iznīcināt ar tīrīšanas līdzekļiem, kas ikdienā tiek izmantoti telpu uzkopšanai.
Situācijā, kas šobrīd izveidojusies Latvijā, kad strauji izplatās epidēmija, nepieciešams bērnam lieku reizi atgādināt par roku mazgāšanu pirms katras ēdienreizes un tualetes apmeklējuma, neēst ar draugiem no vienām čipsu pakām, nedzert limonādi no kopējas pudeles un stingri ievērot personīgo higiēnu. Ieteicams ilgstoši neuzturēties vietās, kur pulcējas cilvēki un izvairīties no tieša kontakta ar tiem. Risks inficēties ir arī sabiedriskās ēdināšanas vietās, tai skaitā skolu ēdnīcās. Ja, piemēram, kāds virtuves darbinieks ir inficējies ar A hepatītu un nenomazgā rokas pēc tualetes apmeklējuma, inficēšanās risks ir ļoti liels. Šādos gadījumos vakcinācija ir vienīgais veids, kā pasargāt sevi no infekcijas – to var izdarīt pie sava ģimenes ārsta vai jebkurā veselības centrā.
