Papildus nauda veselības aprūpei – iespēja samazināt "maksas medicīnas" īpatsvaru
Panāktā vienošanās uzsākt lēmuma par attiecīgo budžeta grozījumu sagatavošanu jau tagad ļaus samazināt spriedzi gan medicīnas darbinieku, gan arī pacientu vidū. Man kā nozares vadītājam ir būtiski, lai pateicoties šiem papildus līdzekļiem iedzīvotāji reāli izjustu veselības aprūpes pieejamības uzlabošanos.
Kaut arī visskaļākās ir prasības piešķirt līdzekļus slimnīcās sniegtajai neatliekamajai palīdzībai, realitāte parāda, ka tā tiek nodrošināta apmērā, kāds ir nepieciešams. Gribu uzsvērt, ka nevienam, kam tas patiesi ir vajadzīgs, netiek atteikts ne "ātrās palīdzības" izsaukums, ne palīdzība steidzamās medicīniskās palīdzības punktā, ne arī stacionārā palīdzība slimnīcā.
Šogad, līdzīgi kā pagājušā gadā, turpina samazināties slimnīcu stacionāros akūti ārstēto pacientu skaits, un tas notiek attīstoties ambulatorajam sektoram. Uzskatu, ka pie katras iespējas līdzekļi primāri ir jāparedz tieši ambulatorai aprūpei un tās nostiprināšanai, lai slimnīcas redzētu vajadzību un iespējas attīstīt savus ambulatoros dienestus, kas samazina stacionāro pacientu skaitu tajās pašās slimnīcās. Tieši slimnīcu speciālistu ambulatorās konsultācijas, izmeklējumi, rehabilitācijas pakalpojumi, dienas stacionārā veicamās plānveida operācijas ir joma, kas ne tikai ļauj cilvēkiem uzturēt veselību un nenonākt "neatliekamā" stāvoklī, bet arī joma, kur mūsu dzīvē visvairāk ir ienākusi "maksas medicīna", kas diemžēl ne visiem ir pa kabatai. Tieši veselības aprūpes pieaugošā dārdzība, precīzāk papildus no saviem līdzekļiem piemaksājamā daļa ir faktors, kuru visbiežāk norāda kā lielāko nozares problēmu iedzīvotāji.
Princips "ārstējies nepārmaksājot!" ir jāattiecina ne tikai uz zāļu jomu, kur līdzvērtīgas efektivitātes medikamentu cenas ievērojami atšķiras un cilvēki pārmaksā, bet arī salīdzinot ārstēšanas veidus – ambulatori, dienas stacionārā vai slimnīcas apstākļos. Respektīvi – pacientam, kuram medicīnisku indikāciju dēļ nav jāārstējas slimnīcā, palīdzība jāsaņem ambulatori un šai palīdzībai ir jābūt pieejamai savlaicīgi (jāmazina gaidīšanas laiks rindās uz konsultāciju vai diagnostiku), iespējami tuvu pacienta dzīvesvietai un pacienta līdzmaksājuma apjoms nedrīkstētu kalpot kā šķērslis palīdzības saņemšanai.
Slimnīcu gadījumā princips "ārstējies nepārmaksājot!" prasa tālāku darbības pārkārtošanu un esošo resursu sinerģisku izmantošanu gan stacionārajā, gan ambulatorajā sektorā.
Otra ZZS prasība, kura pagaidām palika neizskatīta, ir samazināt pacientu līdzmaksājumus par 50% jeb vismaz 2008. gada līmenī par vizītēm pie ārsta, izmeklējumiem, zālēm, kā arī ārstēšanos slimnīcā, lai samazinātu ielaistu slimību gadījumus slimnīcās un novērstu novēlotu vēršanos pie ārsta, kā arī mazinātu sociālo nevienlīdzību veselības aprūpē. Lai jau 2011. gada pēdējā ceturksnī tas būtu iespējams, vēl šogad būtu nepieciešami papildus 8,7 miljoni latu.
Juris Bārzdiņš,
veselības ministrs
