Papildu līdzekļi mediķu algu palielināšanai izdalīti pēc atšķirīgiem principiem
Papildu piešķirtos desmit miljonus eiro mediķu algu palielināšanai valsts un pašvaldību ārstniecības iestādes izdalījušas pēc atšķirīgiem principiem - vienā slimnīcā lielāku atalgojuma pieaugumu sagaidījušas medicīnas māsas, bet citā - ārsti, šodien vēsta laikraksts "Diena".
LETA jau ziņoja, ka Saeima pagājušā gada nogalē atbalstīja papildu desmit miljonu eiro piešķiršanu veselības nozarē strādājošo darba algas paaugstināšanai. Veselības ministrijā (VM) toreiz solīja - valsts un pašvaldību slimnīcās nodarbināto mediķu algas šogad pieaugs vidēji par 7%, savukārt māsām - pat par 10%.
Realitāte katrā slimnīcā gan atšķiras - citur vairāk iegūst ārsti, citur māsas, savukārt privātais sektors un lielākā daļa ģimenes ārstu joprojām gaida - ministrijā tuvāko nedēļu laikā sola aprēķinus, cik liels finansējums būtu nepieciešams, raksta "Diena".
Realitātē Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) ārstiem mēneša atalgojums par vienu darba slodzi tagad ir palielinājies par 22 eiro, ārstu palīgiem - par 30 eiro, māsu palīgiem - par 37 eiro, ārstniecības un pacientu aprūpes personālam - par 32 eiro. Vidēji tie ir 5,3% attiecībā uz fiksētā atalgojuma daļu. Papildus vēl tiek aprēķinātas piemaksas par darba stāžu, nakts darbu, papildu darbu un citiem nosacījumiem, kas vidēji veido palielinājumu 2-3% robežās, laikrakstam pastāstījusi PSKUS pārstāve Lāsma Sīle. Rezultātā ieguvēji esot 2221 darbinieks. Iepriekš algas pieaugums bijis vien tiem, kuri saņēmuši minimālo algu.
Citāda sistēma ir Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS). Jau iepriekš tur atalgojums bijis lielāks, nekā noteikts Ministru kabineta noteikumos, tāpēc patlaban algas pieaugums vairāk saistīts ar darbinieku motivāciju. Šajā slimnīcā viss esot struktūrvienību vadītāju rokās, katra mēneša beigās novērtējot ikviena darbinieka personisko ieguldījumu. Šīs sistēmas ietvaros prognozēts, ka ārsta alga palielināsies vidēji par 50 eiro mēnesī, māsas alga - par 25 eiro, aprūpes atbalsta speciālistu alga - par 15 eiro, stāstījusi BKUS pārstāve Dace Preisa. Nav gan norādīts, kāds faktiski bijis vidējais atalgojuma pieaugums par šā gada janvāri.
Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā vislielāko atalgojuma palielinājumu - robežās no 30 līdz 52 eiro par vienu slodzi - ir sagaidījušas tieši māsas. Ārstiem šajā slimnīcā atalgojuma pieaugums svārstās no 26 līdz 29 eiro, "Dienai" stāstījis slimnīcas finanšu direktors Kārlis Smilga. Viņš gan piebildis, ka situāciju Austrumu slimnīcā nevar salīdzināt ar citām - jau vēsturiski te vidējais atalgojums esot zemāks. Turklāt, apvienojot vairākas iestādes, katra nākusi arī ar savu atalgojuma politiku. Tagad mēģināts situāciju izlīdzināt. Lielākas piemaksas saņēmuši darbinieki operāciju blokā, intensīvajā terapijā, anestēzijas un ķīmijterapijas struktūrvienībās. Vismazāk izmaiņas jutīšot Tuberkulozes un plaušu slimību centrā un Latvijas Infektoloģijas centrā, kur jau iepriekš atalgojums bijis lielāks.
Vidzemes slimnīcā, līdzīgi kā Austrumu slimnīcā, šogad atalgojuma sistēma esot padarīta vienlīdzīgāka. Vēsturiski slimnīcā izveidojusies sistēma, ka dažu nodaļu darbinieki, piemēram, fizioterapeiti, saņēmuši lielāku atalgojumu. Tas darīts, lai reģionā atrastu un noturētu konkrēto jomu speciālistus. Savukārt tagad, kad ārstu trūkums vairs nav tik aktuāls, slimnīca cenšas atalgojumu izlīdzināt un padarīt godīgāku, laikrakstam stāstījusi Vidzemes slimnīcas Personāla nodaļas vadītāja Sanita Kandele. Līdz ar to vairāk naudas savā maciņā tagad saņemšot tie, kuriem bija zemāka stundas tarifa likme, bet tiem, kuriem jau iepriekš tā bija lielāka, pieaugums tagad būšot mazāks. Procentuāli tas svārstoties līdz pat 13%. Tikai pavisam neliela daļa esot tādu, kuriem izmaiņu nebūs, tai skaitā slimnīcas atbalsta funkciju veicējiem, piemēram, administrācijai un personāldaļai. Šim mērķim slimnīca naudu meklēšot iekšējās rezervēs.
Lai gan pagaidām Vidzemes slimnīcā speciālistu trūkumu īpaši neizjūt un vienīgais speciālists, kura trūkst, ir neirologs, nākotnes prognozes nav tik spožas, jo paredzama paaudžu nomaiņa, un nav pārliecības, ka ar šādu atalgojumu pietiks, lai jaunos mediķus piesaistītu un noturētu, raksta "Diena". Kandele gan piebildusi, ka slimnīcā izveidota speciāla bonusu programma, piemēram, daļēji tiek kompensētas veselības apdrošināšanas polises, piešķirtas papildu atvaļinājuma dienas un nodrošinātas dažādas apmācības.
To, ka medicīnas personāla maciņiem vajadzētu būt kaut par kripatiņu smagākiem, laikrakstam apstiprinājis arī Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs un Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris. Arodbiedrības pārstāvim gan pagaidām neesot pārliecības, ka lielāks atalgojums saņemts visās ārstniecības iestādēs. Arī Kalējs atzīmē, ka visur nauda vēl nav saņemta.
VM "Dienai" norādījusi, ka darbs pie informatīvā ziņojuma, cik liels finansējums būtu nepieciešams, lai atalgojumu varētu palielināt arī pārējiem mediķiem, nav pārtraukts. Tuvākajā laikā ziņojums tikšot nodots saskaņošanai citu nozaru ministrijām, pēc tam to virzīšot izskatīšanai valdībā, un tad arī varēšot saprast, vai tam atradīsies papildu finansējums. Pēc Kalēja domām, visticamāk, uz to varētu cerēt tikai 2017.gada budžetā.
LETA
