Pacientu ombuds: Onkoloģijas pacientiem nepieciešams lielāks psiholoģiskais atbalsts
Pērn Pacientu ombuds saņēma vairākus jautājumus no onkoloģiskajiem pacientiem un viņu tuviniekiem, kuros lielā mērā var secināt, ka lielā mērā starp pacientiem un ārstiem pastāv saskarsmes problēmas, kā arī pietrūkst psiholoģiska atbalsta kā pacientiem, tā arī tuviniekiem, īpaši gadījumos, kad zaudēts slimais cilvēks.
2010.gadā Pacientu ombuds kopumā saņēmis 58 jautājumus, kas saistīti ar Latvijas Onkoloģijas centra darbu, stāsta ombuda vadītāja Liene Šulce. Kā minēts, kā viena no problēmām tiek minēta saskarsme un mediķu vletītās uzmanības trūkums. Tāpat ārsti ne vienmēr sniedzot pietiekamu informāciju gan par ārstēšanās procesu, gan iespējamiem riskiem, profilaksi, gaidāmajiem rezultātiem.
Pacientiem sagādājot grūtības arī organizatoriskais darbs slimnīcās attiecībā uz rindām un pierakstu pie mediķiem. Taču šai gadījumā šulce uzsver, ka pašiem pacientiem jāinformē, ja viņi savā laikā pie ārsta netiek, lai neradītu problēmas pacientu rindā.
Tāpat pastāv arī citas problēmas, taču lielā mērā daudzas no tām ir saistītas ar saskarsmi un komunikāciju. Piemēram, nereti cilvēki sūdzās par ārstēšanas kvalitāti, tomēr izrādās, ka patiesībā ne jau ārstēšanas kvalitātē ir problēma, bet gan tajā, kādā veidā ārsts informē par izmeklējumu rezultātiem, kādā veidā paziņo par negatīvu ārstēšanas rezultātu. Tāpēc nereti pacientu tuvinieki uzskata, ka slimais cilvēks miris kvalitātes trūkuma rezultātā.
Šulce arī pastāstīja, ka pērn saņemtas 40 pozitīvas atsauksmes par Onkoloģijas centra darbu. Taču, lai risinātu esošās problēmas, ir nācies iesaistīt abas konfliktējošās puses, ir bijuši arī gadījumi, kad pacientam ticis nomainīts ārstējošais ārsts, kā rezultātā situācija atrisinājusies. Lai informētu pacientus, klīnikā izvietoti papildu informatīvie bukleti, kā arī ir informācija uz sienas, interneta lapā.
Saskaroties ar pacientu sūdzībām par Onkoloģijas centru, Pacientu ombuds secinājis, ka onkoloģijas jomā ir būtisks psihologa atbalsts un rehabilitācijas pieejamība gan pacientiem, gan arī tuviniekiem. Jau tagad par tādām iespējām domā pacientu organizācija "Dzīvības koks", tomēr Šulce uzskata, ka valsts līmenī par tādu atbalstu būtu jādomā, lai pēc iespējas vairāk cilvēkiem šāda palīdzība tiktu sniegta.
Ir redzams, ka lielākoties savas jomas speciālisti darbojas ļoti labi, tomēr pietrūkst savstarpējās komunikācijas starp ģimenes ārstu un speciālistu, lai šo procesu kopumā padarītu efektīvu. Arī pašiem pacientiem ir būtiski būt līdzestīgiem un rūpēties par savu veselību. Tāpat pacienti jānodrošina ar pietekamu informāciju par medikamentiem, to pieejamību un terapijas iespējām.
Pacietnu ombuds informē, ka 2010.gadā organizācija ir sniegusi kopumā ap 600 konsultāciju, kas ir gandrīz uz pusi vairāk nekā 2009.gadā, kad tika sniegtas 370 konsultācijas.
Ilze Mežniece
