Osteodensitometrijas kabinets
(Osteodensitometrijas kabineta atklāšanas prezentācija 6. februārī plkst. 10.00 Latvijas Jūras medicīnas centra Vecmīlgrāvja slimnīcas 1. stāva konferenču zālē Vecmīlgrāvja 5. līnijā 26)
OSTEOPOROZES DIAGNOSTIKA

Kas ir osteoporoze?

Osteoporoze ir kaulu sistēmas slimība, kurai raksturīga kaulu masas samazināšanās un pārmaiņas kaulu mikrostruktūrā, kas veicina kaulu trauslumu un palielina lūzumu risku. Biežākās lūzumu vietas ir muguras skriemeļi, gūžas kauls, apakšdelma kauli.

Kādi ir osteoporozes iemesli?

Osteoporoze ir slimība, kas ir saistīta ar cilvēka vecumu un dzimumhormonu samazināšanos. Sievietēm menopauzes laikā (pēc 45 - 50 gadu vecuma) tas notiek diezgan strauji. Vīriešiem dzimumhormoni samazinās pakāpeniskāk, un tādēļ arī osteoporoze viņus apdraud retāk un arī vēlāk (pēc 65 gadu vecuma).
Statistikas dati ir dažādi. Ar osteoporozi slimo apmēram katra trešā, ceturtā sieviete un katrs divpadsmitais vīrietis.

Osteoporoze ir skeleta sistēmas saslimšana, ko raksturo kaulu masas samazināšanās. Tās rezultātā noris kaulu mikrostruktūras izmaiņas un bojājumi, izraisot kaulu trauslumu un būtiski palielinot lūzumu risku (rodas tā saucamie netraumatiskie lūzumi). Kaulu struktūras izmaiņas ar vecumu cilvēkam ir dabīgs process. Kaulu masas maksimums cilvēkiem ir vērojams 30 gados, pēc tam notiek tās pakāpeniska pazemināšanās.
Taču, papildus dabiskajiem novecošanas procesiem, daudziem vecāka gadagājuma cilvēkiem ir vērojama priekšlaicīga vai pastiprināta osteoporozes attīstība.
Pie riska grupas pieder pacienti, kuri:
• sirgst ar astmu un citām plaušu saslimšanām;
• slimo ar reimatisko artrītu;
• lielās devās lieto medikamentus, kas satur kortikosteroīdus;
• sirgst ar Kušinga sindromu;
• kuriem konstatēti nieru funkciju traucējumi;
• kuriem atklāta kāda no onkoloģiskām saslimšanām;
• konstatētas vairogdziedzera problēmas;
• lieto pretkrampju preparātus un antikoagulantus;
• cilvēki, kuri pastiprināti lieto alkoholu;
• jaunas sievietes, kurām izzudušas menstruācijas;
• ir intensīva sporta slodze.
Vislielākais osteoporozes risks ir tām sievietēm pēc 60 gadu vecuma, kurām ir zems estrogēnu līmenis, un kuras nelieto estrogēnu aizvietotājterapiju.
Ne visiem cilvēkiem ar iepriekšminētajām saslimšanām un simptomiem attīstās osteoporoze, taču viņi daudz ātrāk zaudē kaulu struktūras izturību (stiprumu) un tiem būs lielāks risks osteoporozes attīstībai.

Kādi ir osteoporozes simptomi?
Osteoporoze ir viltīga slimība jau ar to vien, ka tās sākuma stadijā cilvēks jūtas pilnīgi vesels.
Bieži vien tikai kaulu lūzums, kurš radies it kā pavisam ikdienišķā situācijā, liek domāt, vai kaulu trausluma pamatā nav osteoporoze!
Osteoporozes riska faktori:
*Viens no riska faktoriem ir vecums, tāpēc par osteoporozi un tās profilaksi īpaši jādomā sievietēm pēc 45 – 50 gadu vecuma un vīriešiem pēc 65 gadu vecuma.
*Atsevišķu medikamentu lietošana - ilgstoša glikokortikoīdu lietošana (arī inhalējamo);
*Dažas endokrīnās sistēmas (iekšējās sekrēcijas dziedzeru) slimības;
*Agrīna vai operācijas dēļ radusies menopauze;
*Slikta barības vielu uzsūkšanās zarnu traktā;
*Pārmērīga alkohola lietošana;
*Ilgstoša imobilizācija – nekustīgums kādā ķermeņa daļā, piemēram, kaulu lūzuma gadījumā u. c.
*Ģenētiskais faktors - ja ģimenē kādam jau bijusi osteoporoze.
*Ķermeņa uzbūve, cilvēka tips - maza auguma cilvēkiem ar viegliem un smalkiem kauliem, lielākoties blondām sievietēm ar gaišu ādu, ir lielāks risks saslimt ar osteoporozi.

Kā var diagnosticēt osteoporozi?
Kaulu rentgenogrammas (konvencionālā rentgenogrāfija (KR) un digitālās rentgenogrāfijas (DR)) veikšana ir ierasta diagnostikas metode, taču izmaiņas kaulos šīs izmeklēšanas parāda, kad slimība jau attīstījusies. Šīs izmeklēšanas metodes sniedz vizualizējamu informāciju par kaulu vispārējo stāvokli, diagnosticē lūzumus.
Kvantitatīvā ultrasonoskopija (QUS) nenosaka kaulu masas blīvumu. Tā pamatojas uz ultraskaņas ātrumu. Šīs metodes priekšrocība – pacients netiek apstarots ar jonizējošo starojumu un izmeklējums ir lēts, savukārt negatīvā puse: rezultāti ir atkarīgi no aparatūras kvalitātes. Izmeklējuma nolūks ir lūzuma riska novērtēšana jeb skrīnings.
Kvantitatīvai datortomogrāfijai (QCT) ir vajadzīga speciāla datorprogramma un kalibrēšanas fantoms. Izmeklējuma priekšrocība ir tā, ka ar tās palīdzību var veikt tilpuma kaula mineralizācijas mērījumus, kā arī iegūt trīsdimensiju attēlus. Šīs metodes lietošanu ierobežo lielā jonizējošā starojuma deva, ko saņem pacients, kā arī augstās izmeklējuma izmaksas.  
Osteoporozes diagnosticēšana – osteodensitometrija (DEXA). Visprecīzākā un pašreiz pasaulē visvairāk izplatītā metode ir osteodensitometrija – duālās enerģijas rentgena absorbciometrija. Ar šo metodi var noteikt kaulu blīvumu mugurkaula skriemeļos, gūžas kakliņā un citos kaulos. Izmeklējuma pamatā ir divu dažādu enerģijas rentgenstaru atšķirīga absorbcija dažāda apjoma un blīvuma audos. Šī izmeklējuma nolūks ir diagnostika un novērošana. Pēc izmeklēšanas dators salīdzina pacienta kaulu blīvumu ar vesela cilvēka rādītājiem, izanalizē tos un izdrukā.

Svarīgi zināt:
*Savam ģimenes ārstam pajautājiet par osteoporozes profilakses nepieciešamību.
*Novērtējiet fizisko vingrojumu un citu fizisku aktivitāšu lomu savā ikdienas dzīvē.
*Veselīgs uzturs ir svarīgs visas dzīves laikā.
*Gadījumā, ja tiek konstatēta osteoporoze, pajautājiet savam ģimenes ārstam par valsts kompensējamiem medikamentiem.
*Atsevišķi ārsti – internisti, ģimenes ārsti, traumatologi, ortopēdi u.c. ir specializējušies osteoporozes diagnostikā un ārstēšanā. Šie ārsti lielākoties konsultē medicīnas centros, kur tiem veikta diagnostika, izmeklējumi.

Jaunais Osteodensitometrijas kabinets atrodas Latvijas Jūras medicīnas centra Vecmīlgrāvja slimnīcā. Kabinets ir aprīkots ar jaunākās paaudzes Lunar densitometrijas iekārtu, kas palīdz veikt un diagnosticēt precīzu osteoporozes stāvokli.