Organizēs psiholoģiskā atbalsta programmu ģimenēm, kurās aug bērni ar aknu transplantātu
Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā tiks īstenota psiholoģiskā atbalsta programma ģimenēm, kurās aug bērni ar aknu transplantātu.
Šādas psiholoģiskā atbalsta programmas nepieciešamības pamatojumu izklāstīja gastroenteroloģe un ilggadēja bērnu ārste Ieva Puķīte, kura minēja, ka mūsdienās aknu transplantācija ir kļuvusi par atzītu ārstēšanas metodi. Šobrīd aizvien vairāk tiek runāts par noteiktu sistēmu, kā strādāt tālāk ar bērniem, kuri pārcietuši aknu transplantācijas operāciju. Šādas sistēmas izveidei ir būtiska nozīme, jo bērns pēc operācijas nonāk vecāku un ģimenes aprūpē, tādēļ vecākiem ir jābūt sagatavotiem ne tikai atbalstīt savu bērnu smagajā ārstniecības procesā, bet arī pašiem būt psiholoģiski noturīgiem, lai pieņemtu, ka nereti šādu hronisku saslimšanu gadījumā ārstēšanās nolūkos ir jādodas līdzi bērnam uz ārzemēm, Puķīte turpināja, piebilstot, ka šādās situācijās minētās ģimenes piedzīvo stresu, ko varētu mazināt vecāku atbalsta grupas izveide.
Puķītes teiktajam piekrita arī donors Valērijs Nedveds, kas pirms vairāk nekā desmit gadiem ziedoja daļu savas aknas, lai glābtu sava dēla dzīvību. Nedveds uzsvēra, ka šādos krīzes brīžos ārsta sniegtais atbalsts ne vienmēr ir pietiekams. Nedveds dalījās savā pieredzē un paskaidroja, ka laikā, kad viņa ģimene pārdzīvoja dēla aknu transplantācijas procesu, viņš izjutis nepieciešamību pēc psiholoģiska atbalsta, tādēļ, pēc viņa domām, psiholoģiskā atbalsta grupas izveide, kurā tiktu apvienotas ģimenes ar līdzīgām problēmām, varētu veicināt bērna ārstniecības procesu.
Preses konferencē piedalījās arī ilgstošais Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas sadarbības partneris Hamburgas transplantācijas centrs un tā pārstāve psiholoģe Irēne Petersena, kura, gan balstoties uz savu personīgo pieredzi, gan profesionālo kompetenci, piekrita teiktajam, apstiprinot, ka psiholoģiskās palīdzības grupu veidošana bērnu vecāku atbalstam ir ierasta pieredze Vācijā un Rietumeiropā kopumā.
Konferences noslēgumā Bērnu slimnīcas fonda projektu vadītāja Ieva Lejniece uzsvēra, ka, balstoties uz minētajiem argumentiem un nepieciešamības pamatojumu, ir sākta psiholoģiskā atbalsta grupu organizēšana ģimenēm, kurās aug bērni ar aknu transplantātu. Lejniece minēja, ka jau agrāk šādām ģimenēm ir sniegta palīdzība, turklāt ne tikai psiholoģiska, bet arī finansiāla, taču līdz šim ar ģimenēm netika strādāts, koordinējot tās vienotā grupā. Lejniece skaidroja, ka psiholoģiskā atbalsta programmas izveide paredz daudzpusīgas palīdzības saņemšanu programmā iesaistītajām ģimenēm, piemēram, psihologa vai kāda cita speciālista piesaisti aktuālo problēmu risināšanā. Lejniece piebilda, ka varētu tikt domāts arī par kopīgās ģimeņu pieredzes apkopošanu izdales materiālu formātā, tādējādi ģimenes, kuras šobrīd sastopas ar bērna aknu transplantāciju, varētu smelties pieredzi no ģimenēm, kuras jau agrāk to ir pārcietušas.
Preses konferencē tika aktualizēts arī donoru kustības jautājums, par kuru pavēstīja Latvijas Transplantācijas centra ārsts Jānis Jušinskis, kurš minēja, ka šobrīd Latvijā nav konstatējama popularitāte donoru ziņā. Jušinskis aicināja nodot ziņas par sevi kā potenciālo donoru, aizpildot veidlapu kādā no Latvijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes punktiem, tādējādi ārstu rīcībā būs ziņas par iespējamajiem donoriem.
Jau tika ziņots, ka šodien plkst.12 Bērnu slimnīcas Saulaino dienu bibliotēkā notiek preses konference par psiholoģiskā atbalsta programmu ģimenēm, kurās aug bērni ar aknu transplantātu.
LETA
