Onkoloģijas rīcības plāns paredz izvērtēt arī homeopātiskās medicīnas pielietošanas iespējas
Veselības ministrijas (VM) izstrādātais Veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plāna projekts onkoloģijas jomā 2017.-2020.gadam paredz izvērtēt arī homeopātiskās un antroposofās medicīnas pielietošanas iespējas vēža pacientiem.
Šogad plāna realizācijai paredzēti 418 694 eiro, 2018.gada budžetā ieplānoti - 11 154 405 eiro, bet 2019.gadā - 11 126 015 eiro. Tomēr, lai īstenotu iepriekšminētos pasākumus, šogad būs nepieciešami papildu 9,5 miljoni eiro, 2018.gadā - 41,8 miljoni eiro, bet 2019.gadā - 35,2 miljoni eiro.
Kā informē VM, plāns ir izstrādāts ar mērķi uzlabot situāciju primārajā diagnostikā un ārstēšanā biežākajās ļaundabīgo audzēju lokalizācijās un pilnveidot esošo skrīningu aptveri un kvalitāti. Tāpat arī paredzēts paplašināt paliatīvās aprūpes pieejamību.
Kā vienu no problēmām VM arī identificējusi to, ka nav pietiekami izvērtēta homeopātiskās un antroposofās medicīnas ārstēšanas veidu izmantošana onkoloģisko pacientu ārstēšanā. Līdz ar to plāns paredz, ka Nacionālais veselības dienests (NVD) kopā ar profesionālajām organizācijām līdz 2018.gadam izvērtēs šādu "ārstēšanas veidu" pielietošanas iespējas vēža pacientiem un sagatavos izvērtējumu par minēto jautājumu. Šai iecerei finansējums gan nav paredzēts.
Kā liecina NVD mājas lapā atrodamā informācija, antroposofā medicīna ir "vispusīga medicīnas pieeja cilvēkam, kas ietver visus jaunākos medicīnas tehnoloģiju sasniegumus, savienojot tos ar gadu simtiem uzkrāto pieredzi cilvēka ārstēšanā. Mūsdienu sasniegumi tiek apvienoti ar zināšanām, kas ietver kopsakarības un izmaiņas pacienta fiziskajā ķermenī, dvēseliskajā vai astrālajā un garīgajā vai psihes - personības līmenī". Tāpat tiek norādīts, ka "tā ir uz pacientu vērsta individuāla medicīnas pieeja, kur zāļu un citu terapiju izvēle pamatojas uz cilvēka personību un individualitāti, veicinot pacienta dabisko pašatveseļošanās spēju".
Kopumā plāna mērķis sasniedzams realizējot četrus rīcības virzienus, proti, uzlabojot organizēta vēža skrīninga koordināciju un uzraudzību, uzlabojot agrīnu diagnostiku, ārstēšanu un dinamisko novērošanu, kā arī medikamentu pieejamību un medicīnisko rehabilitāciju un paliatīvo aprūpi.
Kā norāda ministrijā, lai novērstu un samazinātu onkoloģisko slimību riska faktoru izplatību un veicinātu veselīgus paradumus sabiedrībā, ir jāsamazina atkarību izraisošo vielu lietošanas izplatība, ultravioletā starojuma iekārtu izmantošana, it īpaši agrīnā vecumā, kā arī jāturpina veicināt veselīga dzīvesveida izplatību sabiedrībā. Dati liecina, ka, piemēram, Latvijā nepilngadīgās personas vidēji pirmo reizi izmanto ultravioletā starojuma iekārtas 14,8 gadu vecumā, kas ir ļoti augsts rādītājs, ņemot vērā, ka agrīna ādas pakļaušana ultravioleto staru iedarbībai palielina saslimšanu ar ļaundabīgajiem ādas audzējiem, tai skaitā ar melanomu, uzsver VM.
Slimību profilakses un veselības veicināšanas nolūkos plānots īstenot sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumus onkoloģisko slimību riska faktoru izplatības mazināšanai un pasākumus par onkoloģisko slimību agrīnu diagnostiku un ārstēšanu, kā arī sniegt atbalstu cilvēkiem cīņā ar atkarībām un īstenot citas aktivitātes.
Attiecībā uz vēža skrīningu, VM identificējusi vairākas problēmas, piemēram, to, ka valsts apmaksātās skrīninga iespējas cilvēki neizmanto pietiekamā apmērā, kā arī to, ka nepastāv skrīninga kvalitātes un kontroles sistēma. Tāpat dati par onkoloģisko slimību diagnostiku un ārstēšanu ir sadrumstaloti, jo pašlaik nav izveidota datu platforma, kas nodrošina komunikāciju starp esošajām datu bāzēm, kā arī nav izveidota institūcija, kas pārrauga un kontrolē visus organizēta vēža skrīninga etapus.
Līdz ar to ir plānots izstrādāt skrīninga pakalpojumu kvalitātes kontroles un uzraudzības sistēmu, ņemot vērā Eiropas vadlīnijas dzemdes kakla vēža, krūts vēža un kolorektālā vēža skrīninga kvalitātes nodrošināšanai. Tāpat iecerēts izglītot ārstniecības personas organizēta skrīninga jautājumos, veicināt sabiedrības izpratni par skrīninga būtību un pozitīvajiem ieguvumiem, un veikt citus pasākumus.
Lai uzlabotu onkoloģisku pacientu veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti, paredzēts veikt pasākumus agrīnas diagnostikas, ārstēšanas un dinamiskās novērošanas jomā. VM plāno veicināt veselības profilaktisko pārbaužu efektivitāti, uzlabot agrīnu ļaundabīgo audzēju diagnostiku primārās un sekundārās aprūpes līmenī, uzlabot pieejamību nepieciešamajām papildu konsultācijām, izmeklējumiem un konsīlijiem onkoloģisko slimību pacientiem, kā arī izstrādāt ķirurģisko pakalpojumu kvalitātes un drošības prasības.
Tāpat iecerēts pilnveidot patoloģijas izmeklējumus onkoloģijā, nodrošināt multidisciplināru pieeju onkoloģisko pacientu ārstēšanā un aprūpē, izstrādāt pacienta "ceļa karti", ietverot diagnostiku, ārstēšanu un dinamisko novērošanu, un īstenojot citus pasākumus.
Bez jau minētā plāna projektā identificēts, ka medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanas iespējas ir ierobežotas, savukārt situācija paliatīvajā aprūpē tikai daļēji atbilst paliatīvās aprūpes pakalpojuma definīcijai, un šajā jomā ir nepieciešami kompleksi uzlabojumi, jo pacientu skaits, kam ir nepieciešama šī aprūpe, pieaug.
Lai uzlabotu medicīniskās rehabilitācijas un paliatīvās aprūpes pieejamību onkoloģiskajiem pacientiem, paredzēts izstrādāt valsts apmaksāto medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu apjomu onkoloģiskajiem pacientiem, uzlabot medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzēju zināšanas un prasmes darbā ar vēža pacientiem, kā arī attīstīt un pilnveidot paliatīvās aprūpes pakalpojumu jomu, uzlabojot pakalpojuma pieejamību, kvalitāti un aprūpes nepārtrauktību. Tāpat paredzēts pilnveidot paliatīvās aprūpes pakalpojumu bērniem, kā arī uzlabot bērnu paliatīvās aprūpes mobilo pakalpojumu pieejamību un veikt citus pasākumus.
Plāna projekts šodien izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē un tas vēl jāapstiprina valdībā.
Jau ziņots, ka VM onkoloģijas rīcības plānu vajadzēja izstrādāt līdz 1.decembrim, tomēr tā izstrāde aizkavējās.
LETA
2017.gada 12.janvārī
