Onkologi: Lai uzlabotu vēža pacientu dzīves kvalitāti, jāuzlabo ārstniecības process un jāatslogo ārsti
Lai uzlabotu onkoloģisko pacientu dzīvildzi un dzīves kvalitāti, Latvijā ir nepieciešama vispārēja ārstēšanas procesa uzlabošana, detalizēta ārstēšanas rezultātu uzskaite un analīze, kā arī ārstu noslogotības mazināšana un atbilstoša atalgojuma ieviešana, Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas organizētajā diskusijā "Vēža ārstēšanas process Latvijā" norādīja asociācijas priekšsēdētāja Gunta Purkalne.
"Viens no svarīgākajiem vēža veiksmīgas ārstēšanas priekšnosacījumiem, lai pacientam nodrošinātu labāku dzīves kvalitāti un dzīvildzi, ir augsta kvalitāte ikkatrā no ārstēšanās posmiem. Vēža ārstēšana ir jāskata kā komplekss process, kas sastāv no ķirurģijas, ķīmijterapijas, staru terapijas un citām nozarēm, tāpēc ir būtiski to uzlūkot kā vienu veselumu. Latvijai ir priekšrocības ārstniecības kvalitātes attīstīšanai. Mums ir četras multidisciplināras ārstniecības iestādes, kurās pieejama visa ārstniecībā iesaistītā komanda. Tas nozīmē, ka ārstniecība nav izkliedēta pa dažādām iestādēm un pacientam ir iespēja saņemt nepieciešamo ārstēšanu vienkopus. Neskatoties uz to, finansējuma trūkums onkoloģijā kavē pacientu ārstēšanu un tās kvalitātes uzlabošanu. Pretvēža gada ietvaros ir jāturpina diskutēt, kā pēc iespējas ātrāk un kvalitatīvāk uzlabot vēža ārstniecības procesu," diskusijas atklāšanā uzsvēra Purkalne.
Ārsti iestājas par to, lai ārstēšana pozitīvi ietekmē pacienta dzīvildzi un dzīves kvalitāti. Diemžēl neadekvātais vēža menedžments ir galvenais iemesls kvalitātes trūkumam, kā rezultātā Latvija, salīdzinot ar pārējām Eiropas valstīm, vairākām vēža lokalizācijām dzīvildzes rādītājos ir pēdējā vai vienā no pēdējām vietām.
Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas priekšsēdētāja diskusijas laikā prezentēja trīs galvenos ieteikumus, kā attīstīt ārstniecības kvalitāti.
Pirmkārt, steidzami ir nepieciešams uzlabot dažādu vēža lokalizāciju ārstēšanas procesu, piešķirot onkoloģijai lielāku finansējumu. Tas ietver gan novecojušu ārstniecības iekārtu un instrumentu nomaiņu, gan efektīvu medikamentu pieejamību.
Otrkārt, Latvijā ir nepieciešams ieviest speciālas statistikas programmas pa dažādām vēža lokalizācijām, lai varētu objektīvi analizēt un salīdzināt ārstēšanas rezultātus.
Treškārt, ir jāuzlabo ārstējošā personāla atalgojums un jārisina ārstu noslogotības jautājums. Asociācijas priekšlikums, lai mazinātu ārstu noslogotību, ir onkoloģisko slimību ārstēšanas komandas paplašināšana, tajā paredzot izglītotu vidējā līmeņa medicīnas personālu, kas pildītu pacientu izglītošanas funkcijas. Šāda speciālista iekļaušana komandā būtiski mazinātu ārstu noslogotību, jo ārsts spētu vairāk laika veltīt ārstēšanai, nevis procesu skaidrošanai, savukārt pacienti skaidri zinātu, kur meklēt palīdzību par dažādiem ar ārstēšanu saistītiem jautājumiem.
Diskusijas laikā arī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes centra stacionāra "Latvijas Onkoloģijas centrs" Onkoķirurģijas klīnikas vadītājs Dr. med. Armands Sīviņš īpaši norādīja, ka finansējuma trūkums ir galvenais iemesls, kāpēc Latvija šobrīd nevar nodrošināt kvalitatīvu pacientu ārstēšanu: "Vēža pacientu ārstēšana ir multidisciplināra - ķirurģija ir viena no metodēm, kas darbojas kopā ar ķīmijterapiju, staru terapiju, radioloģiju un citām nozarēm. Ņemot vērā, ka onkoloģisko pacientu skaits un aprūpes izmaksas katru gadu pieaug, bet finansējums pēdējo 5 gadu laikā nav palielināts, situācija nozarē tikai pasliktinās un nav iespējams to attīstīt nevienā no minētajām jomām. Papildus problēmas rada arī personāla trūkums hroniska neadekvāti zema atalgojuma dēļ. Augstākminēto iemeslu dēļ šobrīd Latvijā nevar tikt nodrošināta kvalitatīva un starptautiskām vadlīnijām atbilstoša onkoloģisko pacientu ārstēšana".
Uzklausot nozares speciālistu viedokli un ieteikumus par uzlabojumiem vēža ārstēšanas procesā, Veselības ministrs Guntis Belēvičs uzsvēra, ka ir būtiski izveidot skaidru "ceļa karti" gan ārstiem, gan pacientiem, kā pacientam nodrošināt labāko ārstēšanu un aprūpi. Tāpat viņš informēja, ka medikamentu pieejamības uzlabošanā Veselības ministrija ir veikusi vairākus būtiskus soļus – kompensējamo medikamentu sarakstā ir iekļautas jaunas pretvēža zāles, kā arī paplašināta kompensācija sarakstā jau iekļautām zālēm; ir izstrādāti grozījumi vairākos normatīvajos aktos, kas regulē medikamentu izplatīšanu; šī gada jūnijā ir parakstīts nodomu protokols ar Latvijas Zinātņu akadēmiju un zāļu ražotājus pārstāvošajām Eiropas Farmācijas uzņēmumu un apvienību federāciju un Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociāciju ar mērķi virzīties uz jaunu nacionālo vēža programmu, kas nozīmētu izvērtēt iespējamos zāļu kompensācijas mehānismus, kā arī uzlabot pacientiem pieeju inovatīvajiem medikamentiem. Tāpat ministrs informēja par ministrijas plānu kompensējamo medikamentu sistēmā izveidot atsevišķu "O sarakstu": "Attiecībā uz zālēm onkoloģisko pacientu ārstēšanai, Veselības ministrijai ir plāns kompensējamo medikamentu sistēmā izveidot atsevišķu - "O sarakstu", fiksējot līdzekļu, atvēlamo vēža ārstēšanai, apjomu. Rodoties finansiālam ietaupījumam, līdzekļi vairs netiktu izlietoti citu problēmu risināšanai, bet paliktu uzlabojumu veikšanai tieši onkoloģijas pacientiem. Tādējādi ikkatrs zāļu kompensācijas sistēmā ietaupītais eiro tur arī tiktu atstāts, lai pacienti no tā gūtu labumu – tiktu samazināti līdzmaksājumi par zālēm un tiktu apmaksāti inovatīvi medikamenti".
Diskusiju cikla "Diagnoze vēzis" noslēgumā Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācija izveidos dokumentu, kas tiks iesniegts Veselības ministrijai. Tajā tiks apkopoti visās diskusijās izskanējušie priekšlikumi un ieteikumi onkoloģijas nozares uzlabošanai.
