NMPD izsludinājis konkursu uz direktora vietnieka amatu katastrofu medicīnas jautājumos
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) "Latvijas Vēstnesī" izsludinājis konkursu uz dienesta direktora vietnieka amatu katastrofu medicīnas jautājumos, kurš ir arī Katastrofu medicīnas centra vadītājs.
Minētā vakance ir ierēdņa amats.
Pretendentam jāatbilst Valsts civildienesta likuma 7.panta prasībām un jābūt ar augstāko medicīnisko izglītību. Par priekšrocību tiks uzskatīta papildu izglītība vadībzinībās, sertifikāts neatliekamās medicīnas ārsta specialitātē vai anesteziologa-reanimatologa specialitātē.
Tāpat pretendentam jābūt ar labām angļu valodas zināšanām un pieredzi valsts pārvaldes darbā, no tiem vadošā amatā vismaz piecus gadus. Par priekšrocību tiks uzskatīta vismaz piecu gadu pieredze vadošā amatā veselības aprūpes sistēmā.
No pretendenta tiek sagaidīta arī pieredze normatīvo aktu izstrādē, laba veselības aprūpes sistēmas un katastrofu medicīnas jomas reglamentējošo dokumentu pārvaldība, kā arī izpratne par ārkārtas situāciju vadības plānošanu.
Minētā amata darba pienākumos ietilpst Valsts katastrofu medicīnas sistēmas darbības plānošanas un pārvaldības organizēšana, vadīšana un kontrolēšana.
Tāpat pienākumos ietilpst medicīnisko ierīču un medikamentu Valsts materiālo rezervju glabāšanas un pārraudzības organizēšana, kā arī pretendentam būs jānodrošina valsts katastrofu medicīnas plāna izstrāde, kurš reizi gadā jāiesniedz Veselības ministrijā.
Pienākumos ietilpst arī nodrošināt Latvijas kā Eiropas Savienības, NATO un Pasaules Veselības organizācijas dalībvalsts informācijas apriti un vienotas politikas īstenošanu veselības aizsardzības jomā, kā arī citi pienākumi.
Savus pieteikumus pretendenti NMPD var nosūtīt desmit dienu laikā.
Jau ziņots, ka reorganizācijas rezultātā NMPD tiks izveidota 21 ierēdņa vieta.
Iepriekš Katastrofu medicīnas centru vadīja tagadējais Saeimas deputāts Mārtiņš Šics (LRA). Laikā, kad notika Zolitūdes traģēdija, no dienesta darbinieka e-pasta trešajām pusēm tika nosūtītas vēl neprecizētas ziņas par Zolitūdes traģēdijā bojāgājušajiem, kā arī dzīvu cilvēku dati, tostarp diagnozes, un šos datus aizsargā likums - tos bez paša pacienta piekrišanas trešajām pusēm nodot ir aizliegts.
Pats Šics jau iepriekš atzina, ka sniedza NMPD rīcībā esošo informāciju par Zolitūdes traģēdijā bojāgājušajiem tīmekļa vietnes "nekropole.info" vadībai, tomēr savā rīcībā neko sodāmu viņš nesaskatīja. NMPD pēc iekšējās pārbaudes veikšanas saistībā ar informācijas noplūdi darba tiesiskās attiecības ar Šicu pārtrauca.
Jau ziņots, ka 2013.gada 21.novembrī, iebrūkot lielveikala "Maxima" jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki. Zolitūdes traģēdija ir lielākā Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas.
LETA
