Neatbalstot Zariņa, TM un VM priekšlikumus, Saeimas komisija virza tālāk grozījumus Ārstniecības likumā

Rīga, 6.jūn., LETA. Pēc spraigām diskusijām, neatbalsot Saeimas deputāta Ivara Zariņa (S), Veselības ministrijas (VM) un Tieslietu ministrijas (TM) priekšlikumus, Sociālo un darba lietu komisija 2.lasījumam virza grozījumus Ārstniecības likumā.

Šodien Saeimas komisijas sēdē tika izskatīti vairāki Zariņa priekšlikumi, kas nosaka papildināt likumprojekta pārejas noteikumus ar konkrētiem datumiem un piemaksu apmēriem, lai "mediķi būtu droši, ka viņus nepiemānīs."

Zariņš skaidroja, ka likumā patlaban noteikts pārejas periods līdz kuram situācija jārisina, taču vienošanās ar mediķiem likumprojektā nav ielikta. Svarīgi noteikt konkrētu "ietvaru", kas Ministru kabinetam (MK) būs jāievēro.

Arī Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidents Pēteris Apinis norādīja, ka atbalsta Zariņa priekšlikumus, jo tas būtu labs signāls veselības aprūpes darbiniekiem.

Saeimas Juridiskais birojs Saeimas deputāta Zariņa priekšlikumus neatbalstīja gan no redakcionālā viedokļa, gan pēc būtības. Arī Finanšu ministrija (FM) aicināja atbalstīt sākotnējo redakciju, jo tajā pēc būtības skaidri noteikta secība un darbības, kas jāveic. "Skaidri zināms, ka budžeta paketē šis jautājums tiks atrisināts - ir MK, FM un VM vēstules, ne vienā brīdi nav noliegts, ka šī problēma ir jārisina," teica FM pārstāve Jolanta Plūme.

Arī Saeimas deputāti pievienojās Juridiskā biroja un FM viedoklim un neatbalstīja Zariņa priekšlikumus.

Šodien netika atbalstīts arī VM priekšlikums, lai precīzi definētu ārstniecības iestādes, kurām tiks piešķirti papildus valsts budžeta līdzekļi likumprojektā ietverto prasību izpildei. VM rosināja, ka pārejas noteikumiem jāattiecas uz Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā strādājošām ārstniecības personām un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes personām, kas nav ārstniecības personas, kā arī ārstniecības iestādēm, kas noslēgušas līgumus par valsts apmaksāto stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, strādājošām ārstniecības personām.

Saeimas komisija tomēr vienojās neatbalstīt šo VM priekšlikumu, par spīti tam, ka arī FM norādīja, ka esošajā redakcijā likums attieksies arī uz ambulatoro sektoru un ģimenes ārstiem, bet VM priekšlikums precizējot un sašaurinot iestāžu loku, uz kuru likums attieksies.

Tāpat šodien tika noraidīts Tieslietu ministrijas (TM) priekšlikums gadījumos, kad ārstniecības iestāde sniedz palīdzību nepilngadīgiem pacientiem un ir pamats uzskatīt, ka pacients cietis no pienācīgas aprūpes un uzraudzības trūkuma vai bērnu tiesību pārkāpuma, iestādei būtu pienākums ziņots ne tikai Valsts policijai, bet arī bāriņtiesai vai attiecīgās iestādes pašvaldības sociālajam dienestam.

Saeimas deputāts Romualds Ražuks (V) norādīja, ka šo jautājumu ir pamatīgāk un detalizētāk jāpārrunā, lai atrastu pareizo formulējumu.

Savukārt deputāts Mārtiņš Šics (LRA) norādīja, ka ārstiem nedrīkst uzlikt papildu slodzes, jo ārstam ir jāārstē. Šics ir kategoriski pret TM priekšlikumu.

Jau ziņots, ka Saeima nodeva izskatīšanai komisijās un vēlāk atbalstīja arī pirmajā lasījumā likumprojektu par pakāpenisku atteikšanos no pagarinātā normālā darba laika mediķiem.

Deputāti vienojās par šī likumprojekta izskatīšanu steidzamības kārtībā. Priekšlikumus deputāti varēs iesniegt līdz 2.jūnija plkst.17, bet galīgajā lasījumā šo ieceri deputāti plāno izskatīt jau pēc nedēļas, 8.jūnijā.

Plānots, ka pārejas periodā no šī gada 1.jūlija līdz 31.decembrim ārstniecības personām un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes personām, kas nav ārstniecības personas, varēs noteikt pagarināto normālo darba laiku, kas nepārsniedz 55 stundas nedēļā, 2018.gadā - 50 stundas, bet 2019.gadā - 45 stundas nedēļā, aģentūru LETA informēja parlamenta Preses dienestā.

Tāpat plānots, ka darba samaksu par darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto normālo darba laiku, pārejas periodā aprēķinās, ņemot vērā koeficientu. Šogad tas būs 1,1, 2018.gadā - 1,2, bet 2019.gadā - 1,35.

Pakāpenisku atteikšanos no pagarinātā normālā darba laika mediķiem finansēs no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, paredz 30.maijā Ministru kabineta sēdē atbalstītais Finanšu ministrijas (FM) priekšlikums. Šogad Ministru kabinets plāno nodrošināt papildu finansējumu līdz diviem miljoniem eiro no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", vienlaikus palielinot Veselības ministrijas (VM) budžeta bāzes izdevumus 2018.gadam un turpmākajiem gadiem līdz četriem miljoniem eiro.