Mediķis: Valstij pēc iespējas ātrāk jāaptur C hepatīta turpmāka izplatība
Valstij pēc iespējas ātrāk jāaptur C hepatīta turpmāka izplatība, ieviešot pilnībā apmaksātu ārstēšanu no šīs bīstamās infekcijas, uzskata Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) valdes loceklis Aigars Pētersons.
"Atstāts savā vaļā, vīrushepatīts C var pārvērsties par nopietnu problēmu visai veselības aprūpes sistēmai un sabiedrībai," norāda Pētersons, piebilstot, ka pašreizējā sistēma, kad valsts apmaksā tikai 75% no nepieciešamās C hepatīta terapijas, neveicina inficēto cilvēku vēlmi ārstēties.
Speciālists stāsta, ka Latvijā ir aptuveni 40 000 C hepatīta slimnieku un ik gadu tiek reģistrēti aptuveni 1300 jauni pacienti, savukārt gadā ārstējas tikai aptuveni 700 no viņiem.
"Vairums cilvēku, to skaitā arī medmāsas un ārsti, nevar atļauties ik mēnesi par terapiju piemaksāt līdz pat 200 latiem vesela gada garumā. Tas nozīmē, ka inficētie cilvēki, pašiem to negribot, ir šī vīrusa nēsātāji un inficēšanās drauds saviem tuvākajiem cilvēkiem, tādā veidā vairojot ar vīrushepatītu C inficēto cilvēku loku. No jauna inficētie arī nevar atļauties ārstēties, kā rezultātā vīruss turpina nekontrolēti izplatīties. Lai pārcirstu šo apburto loku, vienīgais pareizais un efektīvais risinājums ir 100% kompensācijas ieviešana par vīrushepatīta C ārstēšanu - līdzīgi kā tas ir gadījumā ar HIV/ AIDS un tuberkulozi," domā Pētersons.
Mediķis uzsver, ka bez infekcijas slimības nekontrolētas izplatības draudiem nopietni apdraudēta ir arī C hepatīta pacientu veselība, jo, slimību laikus neārstējot, viņi kļūst par hroniskiem aknu slimniekiem.
Turklāt, C hepatītam progresējot, slimniekiem vairāku gadu gaitā var attīstīties aknu ciroze un aknu vēzis - šo slimību ārstēšanai, ja tāda vēl ir iespējama, nepieciešama aknu transplantācija, kas vienam pacientam izmaksā ap 40 000 latu, skaidro Pētersons.
"Aicinu parēķināt, kas tad ir lētāk - savlaicīga infekcijas slimības ārstēšana vai sarežģīta un dārga operācija, kur viens no priekšnosacījumiem ir arī atbilstoša donora atrašana," pauž mediķis.
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati liecina, ka šogad jauno C hepatīta slimnieku skaits ir samazinājies. Šogad līdz 1.augustam Latvijā reģistrēts 31 akūts C hepatīta slimnieks un 633 hroniska C hepatīta slimnieki, kamēr 2012.gada septiņos mēnešos attiecīgi 28 un 786 slimnieki.
SPKC prognozē, ka saslimstība ar C hepatītu turpinās samazināties, līdz ar to pakāpeniski samazināsies inficēto personu skaits sabiedrībā. Tomēr vienlaikus centrs pieļauj, ka varētu pieaugt atklāto hronisko C hepatīta slimnieku skaits, jo tas ir atkarīgs no izmeklējumu apjoma.
Kā ziņots, Saeima 9.maijā nolēma uzdot valdībai izvērtēt iespējas 2014.gadā palielināt kompensāciju C hepatīta ārstēšanai līdz 90% apmēram, balstoties uz vairāk nekā 13 600 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu "Par dzīvi bez C hepatīta".
VM kompensācijas palielināšanai no 75% līdz 90% prasījusi papildu līdzekļus 2014.gada budžetā, tomēr tie budžeta projektā nav iekļauti.
Ņemot vērā minēto, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija 18.septembrī vienojās sagatavot vēstuli no komisijas Finanšu ministrijai (FM) un Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V) ar lūgumu pildīt parlamenta doto uzdevumu saistībā ar kolektīvo iesniegumu C hepatīta pacientu atbalstam.
Foto: rakstā izmantots pēc Creative Commons licencēts attēls no vietnes www.flickr.com; autors martinak15
