Medicīnas eksperti: lai Latvijā medicīna izdzīvotu un attīstītos, slimnīcu skaits jāsamazina
Ar šādu kopējo rezumējumu šodien noslēdzās medicīnas ekspertu tikšanās ar medijiem. Tika atgādināts, ka jau 1990.gadā, piemēram, Igaunija savu slimnīcu skaitu samazināja līdz 19 un veselības aprūpe kaimiņzemē ir nostabilizējusies.
Latvijā šobrīd ir 86 slimnīcas un sakarā ar finanšu krīzi, visām finansējuma nepietiek.
Latvijas Kardiologu biedrības prezidents, Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs asoc. prof. Andrejs Ērglis uzsvēra, ka Eiropā uz 1,5 miljoniem iedzīvotāju ir viena liela slimnīca, kas nozīmē, ka teorētiski Latvijā pietiktu ar 1,5 vai 2 lielām slimnīcām, tomēr tajā pat laikā atzīmēja, ka tas nav reāli. Būtu jāsaglabā 6 lielas un 10 – 20 vidēji lielas slimnīcas, bet pārējās jāpārveido par sociālmedicīniskām iestādēm, pēc kurām Latvijā ir liela nepieciešamība.
Tas izriet no fakta, ka Latvijas sabiedrībā gados veco cilvēku īpatsvars ir tik liels, ka esam viena no trim visvairāk novecojušajām sabiedrībām. Hroniskās slimības, kopjamie pacienti un mazāk sarežģītas diagnozes ir jānodod aprūpei trešā līmeņa vai sociālmedicīniskajām veselības iestādēm, par kurām var kļūt šodien tā sauktās mazās slimnīcas, kur jāpielieto pavisam citi daudz lētāki uzturēšanās maksājumi. Jāizšķiras par solidārās obligātās veselības apdrošināšanas sistēmas ieviešanu.
Andrejs Ērglis: "Šīs slimnīcas varētu veikt arī ambulatoro aprūpi un nodarboties rehabilitācijas darbu. Latvijā ir vesela virkne slimnīcu, kuras nes slimnīcas vārdu, bet nepilda slimnīcas funkcijas mūsdienu izpratnē. Tās ir kā lukturi, uz kuriem skrien tauriņi, cerēdami saņemt palīdzību. Taču tur nav iespējams sniegt kvalificētu palīdzību sarežģītos gadījumos"
Latvijā šobrīd tiek veidots vienots neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMD), kurš var nogādāt jebkuru pacientu un sniegt palīdzību "īstajā vietā, īstajā laikā un nepieciešamajā apjomā," teica NMD vadītāja Renāte Pupele.
"Galvenais uzdevums būtu ātri izveidot šo vienoto neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu un sakārtot reanimācijas nodaļu kapacitātes jautājumus, kā arī to, kā cilvēku no lielajām augsto tehnoloģiju slimnīcām pēc sarežģītajām manipulācijām nogādāt uz rehabilitāciju cita līmeņa slimnīcās," – uzsvēra Renāte Pupele.
Ilze Kreicberga, Rīgas Dzemdību nama galvenā neonatoloģe, atklāja, ka Dzemdību namā dzimušo zīdaiņu mirstība ir procentuāli divas reizes mazāka, nekā pārējās 25 dzemdību palīdzības iestādēs. Kreicberga uzdod jautājumu – vai tiešām ir nepieciešams tik daudz dzemdību palīdzības iestāžu, kas riskē ar bērnu dzīvībām?
Vidzemes slimnīcas Traumatoloģijas un ortopēdijas nodaļas vadītājs Aivars Baurovskis sacīja: "Ar ko viens vai otrs cilvēks ir sliktāks? Visiem Latvijas iedzīvotājiem ir jāsaņem līdzvērtīgas kvalitātes ārstēšana. Slimnīcu sadrumstalotība palielina pacientu risku un ārstēšanās izdevumus. Pacientu risks ir mazāks, ja ārstēšana notiek pie mediķiem, kuri diendienā veic savas specialitātes operācijas, atšķirībā no mazajām slimnīcām, kurās operācijas notiek daudz retāk. Savukārt ārstēšanās izdevumi samazinās gan pacientam, gan valstij, jo ar progresīvām un attīstītām ārstēšanas metodēm, pacientam ir īsāks slimnīcā uzturēšanās laiks un viņš var ātrāk atgriezties ikdienas dzīvē. Vidzemes slimnīca mērķtiecīgi ir attīstījusi savus resursu, lai šo visu sasniegtu. Tas būtu jāizmanto ar maksimālu efektivitāti "
Arī Liepājas Reģionālās slimnīcas Izglītības un zinātnes virsārsts un bijušais Latvijas Ārstu biedrības prezidents Ivars Krastiņš skaidroja: "Nav pieļaujama situācija, kad mazā lauku slimnīcā strādā viens vai divi ķirurgi, kuri veic pāris operāciju gadā. Lai veiktu operācijas augstā līmenī, tas ir jādara katru dienu, pretējā gadījumā ārsts zaudē iemaņas un tas kļūst bīstami pacientam!"
Rīgas Stradiņa universitātes rektors, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ķirurģijas klīnikas vadītājs profesors Jānis Gardovskis skaidroja, ka mūsdienu ķirurģija nav zemstes medicīna – kur līdzēja žņaugs, nazis un asins nolaišana. Gardovskis sacīja: "Tagad ir īstais laiks izvēlēties – mēs gribam kvalitatīvu un mūsdienīgu medicīnas aprūpi vai virspusēju un bezatbildīgu. Skaidrs, ka mazās slimnīcas nevar un nevarēs nodrošināt augstākās kvalitātes medicīnas aprūpi, tad jautājums – kāpēc tērēt līdzekļus ķirurģijas nodaļas uzturēšanai šajā mazajā slimnīcā? Tā ir naudas izšķiešana."
Šodiena ir augstas mazinvazīvās tehnoloģijas, pieskārienjūtīga datortehnika ķirurga rokās, šūnu transplantācija un inovācijas, kas nāks jau rīt – tāda bija šīs medicīnas ekspertu tikšanās argumentācija, aicinot valdību turpināt iesāktās reformas, koncentrējot augstākās kvalitātes medicīnu valsts lielākajās slimnīcās.
