Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) mājas lapā* iespējams iepazīties ar ziņojumu Zīdaiņu un pirmsskolas vecuma bērnu veselība. Ziņojumā ietverti dati par zīdaiņu ēdināšanu ar krūti, reproduktīvās veselības dienestu darba kvalitāti, zīdaiņu un mazu bērnu mirstības un invaliditātes cēloņiem, kā arī informāciju par pilnīgi veselu pirmsskolas vecuma bērnu skaitu. Minētie dati analizēti laika periodā līdz 2007.gadam (ieskaitot). 

Ziņojumā Zīdaiņu un pirmsskolas vecuma bērnu veselība uzsvērts, ka, analizējot situāciju bērnu veselības jomā Latvijā, jāsecina - daudzi bērnu veselības indikatori uzlabojas, tomēr, salīdzinot ar ES dalībvalstu vidējiem rādītājiem,  Latvijā tie vēl joprojām nav sasnieguši vēlamo līmeni. Būtisks priekšnosacījums zīdaiņu un pirmsskolas vecuma bērnu veselībai ir viņu vecāku veselība, dzīvesveids un atbildība par sava bērna veselīgu audzināšanu. Piemēram, lielāks nedzīva bērniņa piedzimšanas risks ir smēķējošām mātēm. Tāpat arī pieaugušie nereti ir līdzvainīgi bērna traumatisma un pat nāves gadījumos, piemēram, elpošanas apdraudējuma dēļ (nosmakšana, aizrīšanās).

Zīdaiņu mirstība, neraugoties uz  samazināšanos kopš 2001.gada, 2007.gadā ir atkal pieaugusi, un Latvijā tā ir aptuveni divas reizes augstāka nekā vidēji ES valstīs. 

Samazinājusies bērnu (vecumā līdz 4 gadiem) mirstība ārējo cēloņu dēļ, taču tā joprojām ir ļoti augsta, salīdzinot ar ES vidējiem rādītājiem. Galvenie nāves iemesli bērniem vecuma grupā no viena līdz četru gadu vecumam ir ārējie cēloņi. Tie izraisa arī bērnu traumatismu, t.sk. invaliditāti. No šiem cēloņiem visvairāk bērnu iet bojā ugunsgrēkos un noslīkstot, vai cita elpošanas apdraudējuma dēļ (nosmokot, aizrijoties). Tie ir nelaimes gadījumi, kurus varētu novērst, ja bērni tiktu pietiekoši uzraudzīti. Šo rādītāju negatīvi ietekmē nedroša vide un ģimenes nepietiekamas rūpes par bērna veselību. Par nepietiekamu pieaugušo atbildību liecina arī tas, ka mājās traumas guvuši 74% no traumētajiem bērniem. Galvenie traumu veidi ir vaļējas brūces, sasitumi, lūzumi un apdegumi, un applaucējumi. Jāakcentē, ka no visiem (visos vecumos) saindēšanās gadījumiem vairāk nekā trešdaļa reģistrēti bērnam vecumā līdz 4 gadiem.

Uzlabošanās vērojama zīdīšanas rādītājiem. 2007.gadā līdz 6 mēnešu vecumam  ar mātes pienu ēdināti aptuveni puse zīdaiņu un, kopš 2001.gada šis rādītājs pieaudzis par aptuveni 40%. Līdz gada vecumam ar mātes pienu ēdināto bērnu īpatsvars sasniedzis 18%.

Nozīmīgu ieguldījumu zīdīšanas veicināšanā un veselības uzlabošanā dzīves sākumposmā ir devusi "Mazulim draudzīgas slimnīcas" (MDS) iniciatīva, kuras mērķis gan Latvijā, gan pasaulē ir veicināt mazuļu ēdināšanu tikai ar mātes pienu līdz sešu mēnešu vecumam un rekomendēt zīdīšanu vismaz līdz gada vai pat divu gadu vecumam. Visur, kur dzemdību iestādes ir sākušas īstenot šo iniciatīvu, vairāk bērnu tiek zīdīti ar mātes pienu, un bērnu veselība ir uzlabojusies.

Latvijā  šī ģimenes veselību veicinošā iniciatīva aizsākās 2000. gadā, kad MDS nosaukums tika piešķirts  Valmieras slimnīcas dzemdību nodaļai. Šobrīd Latvijā par mazulim draudzīgām ir atzītas12 slimnīcas: Aizkraukles slimnīca, Balvu slimnīca, Bauskas slimnīca, Cēsu rajona slimnīca, Gulbenes slimnīca, Jēkabpils slimnīca, Jūrmalas slimnīca, Kuldīgas slimnīca, Madonas slimnīca, Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca, Tukuma slimnīca un Vidzemes (Valmieras) slimnīca.

Aptaujas par sieviešu zīdīšanas pieredzi (2006) rezultāti liecina, ka biežāk zīdaiņus tikai ar mātes pienu barojušas sievietes, kuru izvēli šādi rīkoties atbalstījis vīrs un medicīnas personāls, un kas saņēmušas informāciju par zīdīšanas priekšrocībām.

MDS iniciatīvas ietveros veiksmīgi darbojas Māmiņu atbalsta grupas. Balstoties uz Krūts piena aizstājēju aprites Starptautisko Kodeksu, ir veiktas nopietnas izmaiņas esošajos normatīvajos aktos, kā rezultātā ir aizliegta jebkāda mākslīgo maisījumu reklāma. Kodeksa uzraudzību nodrošina valsts.

* www.sva.gov.lv, sadaļā Sabiedrības veselības analīze.