Māmiņu Klubs un eksperti: valsts apmaksāta neauglības ārstēšana ir pozitīvi vērtējama
Diāna Zande, piecu bērnu māmiņa, psiholoģe, krūts zīdīšanas eksperte, vecāku atbalsta grupu vadītāja: "Tas noteikti ir viens no būtiskiem demogrāfiju uzlabojošiem pasākumiem, jo neauglības ārstēšana ģimenēm prasa lielus finansiālos ieguldījumus,kuri diemžēl Latvijas ģimenēm nereti nav. Valsts plānotā neauglības ārstēšanas apmaksāšana ir apsveicams žests, taču vienlaikus būtu jāskatās, kā sekmēt dzimstību tajās ģimenēs, kuras var tikt pie bērniņa un to vēlas, bet nejūt, ka viņu bērni šajā valstī būtu vajadzīgi. Dzimstība un demogrāfija jāskatās kompleksi, pievēršot uzmanību arī tādiem aspektiem kā bērnudārzi un progresīvi pabalsti, sniedzot iespēju ģimenēm ar trim un vairāk bērniem saņemt lielāku atbalstu, lai tas būtu kā apliecinājums- Latvijai ir vajadzīgas daudzbērnu ģimenes! Par bērnu veselības aprūpi kopumā runājot, ir skarbi. Vēl nesen stāvot poliklīnikā, dzirdēju,kā sieviete ar bērniņu vēlējās pieteikties uz kādu izmeklējumu,kas viņas bērnam bija vajadzīgs uzreiz. Reģistratūrā pateica, ka tas ir maksas pakalpojums, un pie speciālista var tikt kaut rīt, bet ja nav šādas naudas, jāgaida rindā 2 mēneši. Tā ir ierasta situācija bērnu veselības aprūpē."
Klaudija Hēla, fizioterapeite, priekšlaikus dzimušo bērnu attīstības eksperte: "No vienas puses es saprotu šo pāru situāciju, kuriem neizdodas tikt pie bērniņa, jo procedūru izmaksas patiešām ir ļoti dārgas, īpaši tad, ja ar pirmo reizi tās nav efektīvas un jāveic atkārtoti. Turklāt jāatceras, ka neauglības ārstēšanā ir ļoti efektīva alternatīva metode (Auglību atpazīšanas metode). Jau šobrīd mani kolēģi ar to strādā, turklāt ar panākumiem! Tad nu rodas jautājums, vai valsts atbalstīs visas neauglības ārstēšanas metodes, vai tikai vienu noteiktu klīniku? Ja tā, vai tas neizskatīsies pēc lobēšanas?! Tomēr šis ir duāls jautājums, jo mūsu bērnu namos arī ir pietiekami daudz bērnu, kuri ļoti gaida vecākus, kas viņus paņems savā aprūpē un uzaudzinās par foršiem cilvēkiem. Latvijā ir arī citas ļoti smagas problēmas, kas saistītas tieši ar bērnu veselību. Piemēram, priekšlaicīgi dzimušie bērniņi, kurus vienmēr varētu atbalstīt vēl vairāk. Runājot par mātes un bērna veselību kā tādu, vienmēr aktuāls ir jautājums par medicīnas personālu, kā mums katastrofāli trūkst. Tā kā šobrīd finansējums ir nepietiekams, cilvēkiem nav motivācijas šajā sfērā strādāt. Tāpat valsts finansējums būtu nepieciešams bērnu rehabilitācijai un iespējai ārstēties arī bērniem ar īpašām vajadzībām, kā arī medicīnas personāla izglītošanai, kas ar viņiem strādā. Vēl ļoti būtiski ir prevencijas pasākumi: informācijas sniegšana, izglītošana un ātra, profesionāla palīdzība gan bērnam, gan vecākiem. To nodrošinot, izpaliktu gan bērnu ieņemšanas problēmas, gan dzemdību problēmas, gan mātes/tēvu un bērnu veselības problēmas!"
Mārīte Inzule, vecmāte, dzemdību sagatavošanas programmu vadītāja: "No vienas puses, jebko, ko valsts var izdarīt sabiedrības un medicīnas labā, es atbalstu. No otras, esmu nedaudz skeptiski noskaņota, jo var rasties nevienlīdzība. Proti, dažas privātklīnikas varēs sniegt pakalpojumu bez maksas, citas - nē. Dažas sievietes varēs tos izmantot, citas – nē. Neticu, ka mediķi būs līdz galam godīgi šajā jautājumā. Galvenā rūpe, lai cilvēks beigās nebūtu cietējs. Žēl, ka tikmēr mēs neizvērtējam esošās sistēmas lietderīgumu, nemeklējam, kur var ieekonomēt. Piemēram, fiziloģiskās grūtniecības gadījumā lielāku lomu profilaksē un dzemdību sagatavošanai varētu iedalīt vecmātēm, nevis ārstiem, un uz tā rēķina ietaupīt līdzekļus, kā to dara jau vairākas Eiropas valstīs."
Elita Svareniece, sertificēta bērnu māsa, dzemdību sagatavošanas programmu vadītāja: "Agrāk es pati esmu piedalījusi neauglības procedūru veikšanā. Tādēļ uzskatu, ka tas viennozīmīgi ir pozitīvs solis, lai gan nezinu, vai šobrīd šis ir vienīgais veids, kā valstī uzlabot demogrāfisko situāciju, jo ir arī ļoti daudz veselu cilvēku, kuri vienkārši nevar atļauties bērniņu. Tādēļ uzskatu, ka valstij būtu jāparedz līdzekļi gan, lai nodrošinātu pienācīgu neonatologu un pediatru aprūpi, gan bērnudārzu sākot ar divu gadu vecumu! Tas vecākiem radīs iespēju atgriezties darbā un savu bērniņu uzturēt. Domāju, ka tad, ja valsts ir atradusi līdzekļus, lai atbalstītu neauglīgos cilvēkus, viennozīmīgi, tas ir pozitīvi, jo mums katram ir tiesības tikt pie sava mazulīša un veidot ģimeni. Tomēr uzskatu, ka piešķirot finansējumu ārstēšanai, stingrāk vajadzētu izvērtēt neauglīgo pāru psiholoģisko gatavību. Lai gan manā praksē šādu cilvēku nav bijis ļoti daudz, dažkārt pāri, kuriem nav konstatētas nekādas veselības problēmas, nevar ieņemt bērniņu tādēļ, ka tam vēl nav psiholoģiski gatavi. Tādēļ nākamais solis, kas valstij jāveic, ir atbildības uzņemšanās par to, lai šiem cilvēkiem būtu iespēja saņemt speciālistu palīdzību, kas palīdzēs sagatavoties un pildīt vecāku pienākumus."
Dr. Dina Krūza, pediatre, neonataloģe: "Par pašu faktu, ka valsts plāno apmaksāt neauglības ārstēšanu, var tikai priecāties. Ideja ir pietiekami aktuāla un vajadzīga. Taču man pagaidām ir maz informācijas par to, kā tas viss notiks reālajā dzīvē, tīri tehniski - kam ko apmaksās, kā izvēlēsies šī pakalpojuma sniedzējus par valsts līdzekļiem, vai būs nodrošināta kvalitāte? Manuprāt, pašlaik vērtīgi būtu pievērst uzmanību arī primārai zīdaiņu aprūpei – primārā pediatrija ir zem jebkuras kritikas, mums jāatgriež pediatri un jādara tas ļoti steidzami. Tāpat nepieciešams daudz rūpīgāk izvērtēt māmiņu algu un citu pēcdzemdību pabalstu izmaksas sistēmu, lai valsts atbalsts būtu jūtams, it sevišķi tajās ģimenēs, kur tas īpaši vajadzīgs."
Inese Kampusa, vecmāte, vecāku izglītības programmu vadītāja: "Mūsu valstī ir diezgan daudz neauglīgu pāru, kad ne tikai sievietei, bet arī vīrietim ir problēmas, ko ietekmē gan ikdienas paradumi, dzīvesveids, gan veselības stāvoklis. Ja patiešām izdosies šo programmu īstenot kā valsts apmaksātu, mēs būsim lieli ieguvēji."
Foto: Stock.XCHNG
Raksts publicēts sadarbībā ar www.maminuklubs.lv