LVSADA pauž bažas par veselības aprūpes finansējuma samazināšanu
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž bažas par valdības plāniem samazināt veselības nozares finansējumu.
Kā medicine.lv stāsta LVSADA pārstāve Inga Rudzīte, tā vietā, lai atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas un Eiropas Komisijas ieteikumiem uzlabotu veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti, valdība 2016. gada budžeta projektā veselības nozarei ir atvēlējusi vien 3,0% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir vēl mazāk nekā šogad (3,1% no IKP). Salīdzinājumam, vidēji ES veselības aprūpei valdības atvēl 7,3% no IKP, bet jaunajās dalībvalstīs - aptuveni 5% no IKP.
"Jau tagad sekas līdzekļu trūkumam veselības aprūpē ir dramatiskas: Latvijā saskaņā ar OECD datiem ir vissliktāk pieejamā veselības aprūpe ES. Neraugoties uz to, budžeta projektā nav paredzēti līdzekļi ne būtiskai pacienta maksājumu samazināšanai, ne valsts apmaksāto medicīnisko pakalpojumu kvotu palielināšanai jeb rindu samazināšanai ārstniecības iestādēs," norāda Rudzīte.
Ja neskaita minimālās darba algas pieaugumu, cita veida darba samaksas pieaugums nozarē nav plānots. Līdz ar to nākamgad māsas palīga darba samaksa praktiski izlīdzināsies ar māsas darba samaksu, būtiski mazinot māsas profesijas konkurētspēju darba tirgū. To pašu var teikt par ārstiem: ņemot vērā to, ka vidējā darba samaksa valstī ir pieaugusi līdz 815 EUR, ārsta vidējās darba samaksas (par normālo darba laiku - 847 EUR) konkurētspēja Latvijā ir noslīdējusi līdz zemākajam līmenim. Viss minētais tikai veicinās ārstniecības personu deficīta padziļināšanos gan Rīgā, gan novados.
