LVSADA nepiekrīt VM priekšlikumam zobārstniecības studentiem no ārvalstīm atcelt nepieciešamību apliecināt valsts valodas zināšanas
Rīga, 21.jūn., LETA. Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) nepiekrīt Veselības ministrijas (VM) priekšlikumam zobārstniecības studentiem no ārvalstīm atcelt nepieciešamību apliecināt valsts valodas zināšanas, aģentūru LETA informēja arodbiedrībā.
Pagājušajā nedēļā, saskaņošanai tika nodots VM priekšlikums sertifikācijas procesā zobārstniecības studentiem no ārvalstīm atcelt nepieciešamību apliecināt valsts valodas zināšanas.
LVSADA pauž stingrus iebildumus pret valdības nodomu svītrot no ārstniecības personu sertifikācijas kārtības prasību par valsts valodas prasmi.
"Nav nedz saprotamas, nedz atbalstāmas izmaiņas tiesību aktos, kas varētu vājināt valsts valodas pozīcijas veselības aprūpes nozarē," uzsvēra arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris.
Iepriekš VM pārstāve Agnese Zarāne aģentūrai LETA skaidroja, ka izmaiņas normatīvajos aktos nepieciešamas, lai pilnveidotu sertifikācijas kārtību zobārstniecības studentiem no ārvalstīm. Patlaban izveidojusies situācija, ka sertifikāta iegūšanas procesā ārvalstu studenti, kuri studiju programmu ir apguvuši angļu valodā un neplāno strādāt Latvijā, nevar saņemt sertifikātu, ja nav iesniegts apliecinājums valsts valodas zināšanām vismaz C1 līmenī.
Normatīvo aktu grozījumi paredz svītrot prasību, ka pirmreizējās sertifikācijas procesā nepieciešams apliecināt valsts valodas zināšanas, tādējādi Rīgas Stradiņa universitāti un Latvijas Universitāti absolvējušās ārvalstu ārstniecības personas, kurām nav valsts valodas prasmes atbilstoši Valsts valodas likumā noteiktajām prasībām, varēs kārtot sertifikācijas eksāmenu un iegūt sertifikātu, lai varētu pieteikties automātiskai profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmai, skaidroja Zarāne.
Pēc VM paustā, vienlaikus, lai saglabātu valsts valodas zināšanu prasību mediķiem, kas savu profesionālo karjeru veido Latvijā, tiks noteikta prasība uzrādīt valsts valodas prasmes apliecību resertifikācijas procesā gadījumos, kad tas ir nepieciešams atbilstoši Valsts valodas likuma prasībām. Paredzēts, ka reģistrējot ārstniecības iestādi vai aktualizējot informāciju par to, kā arī iesniedzot informāciju par iestādē nodarbinātajām ārstniecības personām, papildus mediķu sarakstam būs jānorāda arī informācija par attiecīgās personas valsts valodas zināšanām gadījumos, kad tas ir nepieciešams atbilstoši Valsts valodas likuma prasībām.
Savukārt profesionālo kvalifikāciju ārvalstīs ieguvušām personām, kuras vēlēsies veikt pastāvīgu profesionālo darbību Latvijā reglamentētajā profesijā profesionālās kvalifikācijas apliecības saņemšanai būs jāiesniedz dokuments, kas apliecina valsts valodas zināšanas saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamo valsts valodas zināšanas apjomu.
VM informē, ka grozījumi paredz izmaiņas arī attiecībā uz īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanas kārtību, nosakot, ka īslaicīgo pakalpojumu sniegšanas laikā gadījumos, kad ārstniecības persona ir pieaicināta konkrētu pacientu ārstniecībā un ir saņemta iepriekšēja pacientu piekrišana tulka līdzdalībai ārstniecībā, ārstniecības persona var neiesniegt apliecinājumu par valsts valodas zināšanām.
Attiecīgie grozījumi noteikumos "Kārtība, kādā atzīst profesionālo kvalifikāciju pastāvīgai profesionālajai darbībai Latvijas Republikā" ceturtdien izsludināti valsts sekretāru sanāksmē.
Jau ziņots, ka maija sākumā valdība pieņēma zināšanai konceptuālo ziņojumu par nepieciešamību pilnveidot sertifikācijas kārtību zobārstniecības studentiem no ārvalstīm, un atbalstīja ziņojumā ietverto VM izvēlēto variantu, kā uzlabot sertifikācijas kārtību zobārstniecības studentiem no ārvalstīm.
Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) sēdē iestājās pret VM piedāvāto risinājumu, paužot bažas par to, vai šāds risinājums nenostādīs Latvijas studentus nevienlīdzīgā situācijā, salīdzinot ar ārvalstu studentiem, kā arī par to, vai zobārstniecības pakalpojumus Latvijā nevarēs sniegt personas bez valsts valodas zināšanām.
Ministra ieskatā ar šādu risinājumu tiek liberalizēta Latvijas izglītības sistēma un būs sarežģīti izsekot, vai Latvijā attiecīgo izglītību ieguvušās personās nestrādā nozarē bez valsts valodas zināšanām.
Rasnaču toreiz mierināja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), uzsverot, ka neviens no ministriem neplāno veikt darbības, kas apdraudētu latviešu valodas pozīcijas.
VM pārstāvji uzsvēra, ka valsts valodas zināšanas netiks prasītas tiem studentiem, kuri pēc studijām plāno atgriezties savā izcelsmes zemē un strādāt tur, savukārt gadījumā, ja persona vēlēsies strādāt Latvijā, valsts valoda būs jāzina.
