Lūdz palielināt atbalstu urīna un fēču nesaturēšanas ārstēšanai, lai atgrieztu darba tirgū spējīgus cilvēkus
Foto: LETA
Virkne mediķu šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē lūdza Veselības ministrijai (VM) izvērtēt iespēju palielināt valsts finansiālo atbalstu inkontinences jeb urīna vai fēču nesaturēšanas ārstēšanai, tādi palīdzot ne tikai konkrētiem cilvēkiem, bet sabiedrībai kopumā, atgriežot darba tirgū spējīgus cilvēkus.
Inkontinence nav slimība, bet cilvēka funkcionēšanas traucējums, ko izraisa dažādas slimības un kas apgrūtina cilvēka iespējas nodrošināt savas funkcionēšanas aktivitātes un līdzdalību sociālajās aktivitātēs, sēdē uzsvēra urologs Vilnis Lietuvietis.
Latvijā šī problēma skar aptuveni 100 000 līdz 200 000 cilvēku - ap 5% pieaugušo un 15-35% veco ļaužu, sacīja Lietuvietis. Turklāt sievietes inkontinence skar divas reizes biežāk. Potenciālie inkontinences pacienti ir cilvēki ar muskulatūras novājināšanos vai bojājumiem pēc operācijas, cilvēki ar orgānu noslīdējumiem un citiem veselības traucējumiem. Nereti tie var būt vīrieši pēc prostatas vēža operācijas vai sievietes pēc traumatiskiem notikumiem dzemdību laikā.
Inkontinences ārstēšanu valsts nekompensē, bet kopš 2006.gada 50% apmērā apmaksā inkontinences palīglīdzekļus - bikses, autiņbikses un jostiņbikses. Bērniem šī kompensācija ir 100% apmērā. Tomēr valsts apmaksā šos palīglīdzekļus tikai cilvēkiem, kuriem inkontinenci izraisījušas noteiktas nervu slimības, diabēts, smadzeņu asinsrites sistēmas slimības, audzēji vai kakla un rumpja ievainojumi. Bērniem minētie palīglīdzekļi tiek kompensēti arī smagas vai dziļas garīgās atpalicības gadījumā.
Tikmēr rehabilitologs Aivars Vētra uzsver, ka ir vēl daudz citu iemeslu, kādēļ šis delikātais veselības traucējums rodas, tāpēc valstij vajadzētu kompensēt nesaturēšanu kā problēmu, nevis atsevišķas diagnozes. Diagnožu sarakstā nav dzemdību vai ginekoloģisku operāciju rezultātā radusies inkontinence, smaga fiziska darba vai novecošanās rezultātā radusies inkontinence, viņš norādīja.
Savukārt biedrības "Inko Centrs" vadītāja Inese Barkāne piebilda, ka valstij jārod iespēja atbalstīt cilvēkus ar garīgās atpalicības veicinātu inkontinenci arī pēc 18 gadu vecuma, jo pēc pilngadības sasniegšanas viņiem vairāk nepienākas valsts kompensētie palīglīdzekļi.
Speciālisti uzskata, ka Veselības ministrijai (VM) inkontinences problēmu ir jāiekļauj risināmo prioritāšu sarakstā. Būtu jāpanāk finansējums visu veidu inkontinences diagnostikai un ārstēšanai, lai pakalpojumi kļūtu pieejamāki jebkurā sociālajā grupā, kā arī jau šogad jāpiešķir papildu finansējums 100 000 eiro apmērā pakalpojumu pieejamības uzlabošanai - ambulatorajām konsultācijām, diagnostikai, operācijām.
Tāpat būtu jāpārskata palīglīdzekļu kompensācijas kārtība, kompensējot nesaturēšanu kā problēmu, nevis atsevišķas diagnozes, jāizstrādā inkontinences ārstēšanas vadlīnijas ģimenes ārstiem un jāattīsta inkontinences centri, kabineti, kur iespējams veikt diagnostiku un saņemt multidisciplināru palīdzību, uzskata speciālisti.
Minētos priekšlikumus sagatavojuši urologs Lietuvietis, rehabilitologs Vētra, biedrības "Inko Centrs" vadītāja Barkāne, kā arī ģimenes ārsts Andris Baumanis, bērnu urologs Ainars Ģīlis, proktologs Kaspars Snipe un ginekoloģe Dace Rezeberga.
Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāra vietniece Egita Pole sēdē norādīja, ka visu minēto jautājumu risināšanai ir nepieciešams finansējums, kas veselības nozarei ir ierobežots. Tomēr viņa apliecināja, ka VM ir vēlme risināt šo problēmu, un aicināja speciālistus uz kopīgām sarunām ministrijā.
Tāpat Pole norādīja, ka VM gatavo finansējuma pieprasījumu, lai atjaunotu zāļu un medicīnisko ierīču kompensācijas apmērus diagnozēm, kurām tie ekonomiskās krīzes laikā tika samazināti. Šajā pieprasījumā VM arī plāno lūgt papildu finansējumu palīglīdzekļu nodrošināšanai bērniem ar garīgās atpalicības veicinātu inkontinenci arī pēc pilngadības sasniegšanas.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS) apsolīja aicināt klātesošos uz atkārtotu tikšanos jūnijā.
