LU varētu nākties piedāvāt papildu rezidentūras vietas
Nepietiekamo rezidentūras vietu situācijas risināšanā būtu jāiesaistās ne tikai atbildīgajām ministrijām, bet arī Latvijas Universitātei (LU), piedāvājot papildu rezidentūras vietas, kas finansētas no LU līdzekļiem, liecina Ministru kabineta sagatavotā vēstule Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai.
Vēstulē, kuru plānots izskatīt tuvākajā valdības sēdē, proti, 18.augustā, norādīts, ka no valsts budžeta līdzekļiem finansējamo rezidentūras vietu skaitu plāno atbilstoši pieejamajiem valsts budžeta līdzekļiem un no 2013.gada līdz 2015.gadam no valsts budžeta līdzekļiem ik gadu ir finansētas 200 rezidentūras vietas, kas ir maksimālais iespējamais esošajā budžeta situācijā.
Veselības ministrija (VM) katru gadu lūdz ārstniecības iestādēm sniegt informāciju par ārstu skaitu, kurus pēc rezidentūras beigšanas iestāde varētu nodrošināt ar darba vietu attiecīgajā specialitātē, apakšspecialitātē vai papildspecialitātē. Nosakot nepieciešamo ārstu skaitu, tiek ņemts vērā apmācības ilgums attiecīgajā specialitātē.
Uz rezidentūras vietām var pretendēt arī ārsti, kuri ir beiguši pamatstudijas iepriekšējos gados un vēlas sākt studēt rezidentūrā, vai ārsti, kuri vēlas apgūt pamatspecialitātes apakšspecialitāti vai papildspecialitāti vai arī vēlas pārkvalificēties. Līdz ar to pretendentu skaits vietām rezidentūrā vienmēr būs lielāks par valsts iespējām šīs vietas nodrošināt. Tāpat būtisks aspekts ir pamatstudiju maksas studiju vietas, ko valsts neregulē, bet studenti, pamatstudijas beidzot, ir tiesīgi pretendēt uz valsts finansētu rezidentūru.
Attiecīgi pērnajā studiju gadā no valsts budžeta finansētās studiju vietās Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pamatstudijas beidza 186 ārsti un 24 ārsti pediatrijas programmā (no tiem neviens maksas students), bet LU pamatstudijas beidza 70 ārsti (no tiem 38 maksas vietu studenti), kopā veidojot skaitu 280.
VM jaunajās politikas iniciatīvās 2016.gadam bija iekļāvusi pasākumu par rezidentu apmācības nodrošināšanu, kur ietilpa esošā rezidentu uzņemšanas līmeņa saglabāšana turpmākajos gados, papildu 30 rezidentu uzņemšana 2016.gadā, lai nodrošinātu ģimenes ārstu pieejamību ar optimālo pacientu skaitu, un papildu 100 rezidentu uzņemšanu ik gadu jau plānotajai 200 rezidentu uzņemšanai, nodrošinot rezidentūras vietas lielākai daļai medicīnas studiju beidzēju, un risinātu ārstu trūkuma problēmu reģionos. Tam 2016.gadam tika prasīts 658 601 eiro, 2017.gadam - 3,049 miljoni eiro, bet 2018.gadam - 5,077 miljoni eiro.
VM nozares budžeta ietvaros nesaskata iespēju pārdalīt finanšu līdzekļus no līdzdiploma izglītības uz pēcdiploma izglītību, jo RSU realizēto programmu valsts budžeta apmaksātās studiju vietas tiek nodrošinātas tikai minimālo studiju tematisko jomu koeficientu apmērā. Atbilstoši pašrezējai situācijai, lai par vienu vietu palielinātu uzņemamo rezidentu skaitu, uzņemamo studiju vietu skaits programmā "Ārstniecība" ir jāsamazina par trīs, kas attiecīgi ietekmēs pamatstudiju izlaidumu pēc sešiem gadiem. Turklāt VM ir identificējusi problēmu, ka LU, neskatoties uz ierobežotajiem valsts budžeta līdzekļiem minētās izglītības programmas studiju vietu un arī rezidentūras finansēšanai, uzņem vairāk studentu studijām valsts budžeta vietās, nekā to paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ikgadējais rīkojums.
Konstatējums radies, jo no IZM budžeta attiecīgajā LU studiju programmā 2015.gadā tiek finansētas 78 studiju vietas (visos kursos kopā), tātad vidēji 13 studiju vietas katrā kursā, bet LU Medicīnas fakultātes studiju programmā "Ārstniecība" no valsts budžeta finansētās studiju vietās 2014.gadā 1.kursā faktiski uzņemti 50 studenti. Prognozētais absolventu skaits 2015.gadā ir 32 personas. Turklāt LU minētajā studiju programmā 2014.gadā tika uzņemti 90 maksas studenti un attiecīgi prognozētais maksas absolventu skaits 2015.gadā ir 38 absolventi.
VM lūdza LU sniegt skaidrojumu par budžeta vietu skaita faktisko palielinājumu, kā arī sniegt informāciju par faktisko budžeta un maksas studiju vietu skaitu studiju programmā "Ārstniecība", to norādot pa studiju gadiem laika periodā no 2015.gada līdz 2018.gadam, bet pieprasīto informāciju VM vēl nav saņēmusi.
Ņemot vērā, ka RSU ekonomiskās krīzes un pēckrīzes periodā ir ievērojusi VM norādījumus par studentu uzņemšanu attiecīgajā studiju programmā un nav pārsniegusi IZM ikgadējos rīkojumos noteikto studiju vietu skaitu, bet LU turpināja palielināt studiju vietu skaitu un attiecīgi absolventu - nākamo rezidentu - skaitu, Ministru kabinets uzskata, ka situācijas risināšanā par nepietiekamām rezidentūras vietām ir jāiesaistās arī LU, nodrošinot papildus no LU līdzekļiem finansētas rezidentūras vietas.
Kā ziņots, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas deputāti vērsās VM, lai runātu par sabalansētu medicīnas studijās uzņemto studentu skaitu ar valsts apmaksātā rezidentūrā studējošo skaitu.
To nepieciešams darīt, jo šobrīd no 280 medicīnas studentiem, kuri iegūst diplomu - gan valsts finansētiem, gan tiem, kuri mācās par saviem līdzekļiem -, tikai 200 tiek uzņemti valsts apmaksātā rezidentūrā.
Tāpat uz rezidentūras vietām katru gadu konkurē arī tie, kuri iepriekšējos gados nav spējuši tajā iekļūt.
LETA
