LM sagatavos rīcības plānu, lai sekmētu cilvēku ar īpašām vajadzībām iekļaušanu darba tirgū
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Nodarbinātības apakškomisija uzdevusi Labklājības ministrijai (LM) līdz februāra otrajai pusei sagatavot turpmākās rīcības plānu, lai gada laikā veicinātu cilvēku ar īpašām vajadzībām agrāku iekļaušanos darba tirgū.
LM Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis apakškomisijas sēdē norādīja, ka cilvēku ar invaliditāti iesaisti darba tirgū var atbalstīt caur sociālo uzņēmējdarbību, kā arī subsīdiju mehānisma palīdzību, kas darba devējiem samazina darbaspēka izmaksas, bet darba ņēmējiem nodrošina iespēju iekļauties darba tirgū.
Lipskis sacīja, ka LM nākamo gadu laikā vēlētos ar sociālajiem partneriem vienoties par labāko risinājumu, lai sekmētu cilvēku ar invaliditāti iesaisti darba tirgū, pārrunājot šos jautājumus ar valsts un pašvaldību iestādēm. Tādējādi nākošā gada beigās plānots panākt vienošanos ar sociālajiem partneriem par konkrētu risinājumu, kāda lieluma un sfēras uzņēmumiem būtu jāpiesaista darba vairāk cilvēku ar invaliditāti. Tāpat ir nepieciešami grozījumi, piemēram, Darba likumā, kur esot nepilnības.
Sociālo un darba lietu komisijas Nodarbinātības apakškomisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (ZZS) bija skeptiski noskaņots par to, vai tādējādi izdotos darba tirgū iesaistīt vairāk cilvēku ar invaliditāti. Pēc viņa teiktā, sociālajiem uzņēmumiem ir jābūt stimulam to darīt, piemēram, sekmējošai nodokļu politikai, pretējā gadījumā nekas būtiski nemainītos.
Finanšu ministrijas (FM) Komercdarbības atbalsta kontroles departamenta vecākā eksperte Ilze Kreicberga norādīja, ka citās valstīs ir stimuli, kā likt darba devējiem piesaistīt personas ar invaliditāti, taču Latvijas gadījumā tādi stimuli kā Uzņēmumu ienākumu nodokļa atlaides vai citi nodokļu atvieglojumi neder, jo jau tagad ir papildu nodokļu atvieglojumi attiecībā uz cilvēkiem ar invaliditāti. Pēc viņas teiktā, būtu nepieciešams vaicāt pašiem darba devējam - valsts iestādēm, kas valstij ir jādara, lai tās pieņemtu darbā vairāk cilvēkus ar invaliditāti.
Bērziņš uzsvēra - lai veicinātu cilvēku ar īpašām vajadzībām agrāku iekļaušanos darba tirgū, ir nepieciešama diferencēta pieeja nevis viena nodokļa atvieglojumi. Viņš uzsvēra, ka ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt cilvēkiem ar invaliditāti iespēju iesaistīties darba tirgū, nopelnīt naudu sev, un justies sabiedrībai vajadzīgiem.
Deputāts Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK) rosināja lūgt vēstulē Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS) resora ietvaros apzināt, cik valsts un pašvaldības iestāžu ēkas ir piemērotas cilvēkiem ar invaliditāti. Bērziņš piekrita, ka šāda analīze būtu vērtīga valsts pārraudzībā esošajos nekustamajos īpašumos.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Nodarbinātības apakškomisija uzdeva Labklājības ministrijai līdz februāra otrajai pusei sagatavot turpmākās rīcības plānu, kādas ir problēmas cilvēku ar īpašām vajadzībām iesaistei darba tirgū, un kā veicināt šīs sabiedrības grupas iekļaušanos darba tirgū. "Jums ir jābūt mazam kompaktam plānam, lai mēs redzētu, ko mēs varam gada laikā izdarīt, lai pavirzītos uz priekšu," uzsvēra Bērziņš.
Jau ziņots, ka pagājušajā nedēļā, atzīmējot Starptautisko dienu cilvēkiem ar invaliditāti, Saeimā notika diskusija par dažādiem jautājumiem, kas skar cilvēkus ar invaliditāti.
Latvijas Rehabilitācijas profesionālo organizāciju apvienība (LRPOA) pauda vēlmi aicināt Saeimu jau tuvākajā laikā turpināt diskusiju par cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības problēmām turpināt un pievērsties invaliditātes un darba spēju zaudējumu profilakses iespējām, iesaistot šai diskusijā Veselības ministriju (VM), Nacionālo veselības dienestu (NVD) un citas VM iestādes, Finanšu ministriju, Labklājības ministriju, Ekonomikas ministriju, Valsts darba ekspertīzes ārstu komisijas, universitāšu, LRPOA un to veidojošās rehabilitācijas profesionāļu organizācijas un reģionālo slimnīcu pārstāvjus.
LRPOA uzskata, ka diskusijai vajadzētu risināt cilvēku ar invaliditāti ekonomiskās neatkarības veicināšanu, izmantojot agrīnas rehabilitācijas medicīnas iespējas akūtajā ārstēšanā slimnīcu etapā, nodrošinot pēctecīgu tālāko rehabilitāciju ambulatoros un specializētos subakūtos stacionāros rehabilitācijas centros, panākot savlaicīgu un adekvātu tehnisko palīglīdzekļu izmantošanu invaliditātes mazināšanai, kā arī sākot savlaicīgu sociālās apdrošināšanas sistēmas atbalstu rehabilitācijas pasākumiem.
LETA
2016.gada 7.decembrī
