Lems par jaunā veselības aprūpes finansēšanas likumprojekta turpmāko izskatīšanu
Foto: LETA
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien varētu konceptuāli lemt par turpmāko darbu pie jaunā veselības aprūpes finansēšanas likumprojekta, kas paredz obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu, aģentūrai LETA pastāstīja komisijas vadītājs Jānis Reirs (V).
Politiķis skaidroja, ka šodien komisija vēl nevērtēs priekšlikumus likumprojektam uz otro lasījumu, bet lems par turpmāko darbu pie šī likuma.
Pagājušajā nedēļā komisijas izveidotā darba grupa noslēgusi darbu pie šī likumprojekta, izvērtējot visus pirms otrā lasījuma iesniegtos priekšlikumus un iesniedzot Budžeta komisijai būtiskus likumprojekta papildinājumus, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.
Darba grupas vadītājs Romualds Ražuks (V/RP) norādīja, ka "galvenā likumprojekta pievienotā vērtība ir iespējamie finansēšanas avoti, kas ļautu izvairīties no strauji tuvojošās krīzes veselības aprūpes finansēšanā un tās nodrošināšanā". Ražuks arī uzsvēra, "ka valsts obligātā veselības apdrošināšana nav pašmērķis". Likumprojektā esot iestrādāti mehānismi, kā nodrošināt veselības aprūpes finansējuma palielināšanos līdz ar kopējo tautsaimniecības izaugsmi, jo diemžēl šī brīža aprēķini liecina, ka, par spīti tās izaugsmei, veselības aprūpei atvēlētais finansējums procentuāli pret iekšzemes kopproduktu samazinās.
Darba grupa vienojusies, ka veselības aprūpes finansēšanas likumprojektā tiek iekļauti precīzi algoritmi, iezīmējot trīs dažādus finansēšanas avotus, lai pakāpeniski gadu gaitā sasniegtu valsts budžeta finansējumu veselības aprūpei vismaz 4,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta prognozes.
Neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai iezīmēta konkrēta valsts dotācija ne mazāk kā 20% apmērā no summas, kas iegūta, reizinot vidējo algu ar kopējo iedzīvotāju skaitu.
Apdrošināšanas obligātās iemaksas veido noteikta iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļa atbilstoši likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteiktajam un gadskārtējā valsts budžeta likumā ietvertajam.
Tāpat arī paredzēts no valsts budžeta veikt noteikta apmēra apdrošināšanas iemaksas par valsts apdrošinātām iedzīvotāju grupām - pensionāriem, bērniem, bezdarbniekiem un citām sociāli neaizsargātam grupām, šo iemaksu apmēru pakāpeniski palielinot. Darba grupas vadītājs uzsver, ka likumprojektā saglabāts jau sākotnēji iekļautais princips iedzīvotājiem nodokļu slogu nepalielināt.
Ražuks uzsver, ka likumprojekts veidots pacientu interesēs un tā pieņemšana svarīga veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai.
Kā pirmie soļi pēc šī likuma pieņemšanas jau iezīmēta iemaksu atcelšana pie ģimenes ārsta pensionāriem, būtiska līdzmaksājuma mazināšana slimnīcās un līdzekļu palielinājums kompensējamiem medikamentiem, informē darba grupas vadītājs.
Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekta mērķis ir noteikt jaunu veselības aprūpes finansēšanas kārtību, lai veicinātu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamā finansējuma piesaisti un sekmētu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību.
Kā ziņots, kritiku par likumprojektu tā sākotnējā redakcijā izteicis tiesībsargs Juris Jansons. Arī Latvijas ģimenes ārstu asociācijas iepriekš aicinājušas Veselības ministriju un Saeimas deputātus nevirzīt jauno veselības aprūpes finansēšanas likumu tālākai izskatīšanai pašreizējā redakcijā. Jauno likumu iepriekš kritizēja arī citas ārstu profesionālās organizācijas, piemēram, Latvijas Slimnīcu biedrība, kuras pārstāvji prasīja dokumentu pārstrādāt, pieaicinot veselības aprūpes nozari pārstāvošās biedrības, nevalstiskās organizācijas un valsts un pašvaldību finanšu speciālistus.
