Leikēmijas slimniece tiesāsies ar valsti
Pagājušā gada nogalē Administratīvā rajona tiesa pieņēma izskatīšanai ar leikēmiju slimās Irinas Salovas pieteikumu, kurā lūgts uzlikt par pienākumu Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūrai (VOAVA) pilnā apmērā kompensēt viņas dzīvībai vitāli nepieciešamā medikamenta iegādi.
I.Salova uzskata, ka VOAVA lēmums kompensēt tikai nelielu daļu no viņai nepieciešamā medikamenta izmaksām nesamērīgi ierobežo viņas pamattiesības – Satversmes 93. pantā ietvertās tiesības uz dzīvību. Ņemot vērā medikamenta ievērojamās izmaksas, lēmums, ar kuru nolemts medikamenta iegādes izdevumus kompensēt tikai 22 % apmērā, faktiski liedz Irinai Salovai iespēju iegādāties un lietot minēto medikamentu. Irina Salova uzskata, ka VOAVA un Veselības ministrija pieņemot lēmumu nav ņēmušas vērā samērīguma principu, kā arī nav ievērojušas tiesiskās paļāvības un vienlīdzības principus.
Tiesvedības izdevumus šai "paraugprāvai" sedz Leikēmijas slimnieku atbalsta biedrība (LSAB), kas piesaistījusi finansējumu no Sorosa fonda – Latvija. Fonds tanī iesaistījies ar mērķi ieviest tiesisku skaidrību valsts kompensējamo medikamentu piešķiršanas kārtībā. Sorosa fonda – Latvija pārstāve Egita Prāma: "Galvenais, lai turpmāk šādi lēmumi tiktu pieņemti nevis šauri interpretējot normatīvos aktus, bet gan piemērojot vispārējos tiesību principus un cilvēktiesību normas. Ar tiesu praksi vēlamies mainīt tiesību normu piemērošanu, lai šādas tiesvedības rezultātā rastie tiesību normu piemērošanas modeļi tiktu attiecināti ne vien uz leikēmijas slimniekiem, bet arī uz citām pacientu grupām, ikvienam nodrošinot pieeju kvalitatīviem medicīnas pakalpojumiem." I.Salovas tiesības aizstāvēt uzņēmies zvērinātu advokātu birojs Liepa, Skopiņa & BORENIUS un zvērināts advokāts Lauris Liepa.
Pati Irina ir nogurusi no nemitīgās cīņas par savu dzīvību: "Ar vienu roku valsts dod līdzekļus, ar otru ņem nost – kāda tad nozīme bija apmaksāt man transplantāciju, ķīmijterapijas utt., ja tagad valsts atsakās kompensēt šīs zāles? Šobrīd vairs nepastāv citu alternatīvu ārstēšanās iespēju, un man nepieciešamais medikaments Sprycel ir pierādījis savu efektivitāti. Es nevaru atļauties šīs zāles iegādāties par saviem līdzekļiem, jo tās izmaksā vairākus tūkstošus latu mēnesī. Izsmeltas arī iespējas palīdzību saņemt no fondiem, kas iepriekš palīdzēja. Šobrīd man ir jācīnās ne tikai ar slimību, kas bez zālēm progresē neiedomājami ātri, bet arī ar valsts iestādēm. Tas ir necilvēcīgi un absurdi."
Ar akūtu limfoleikozi 31 gadu vecā Irina Salova slimo no 2006. gada janvāra. Pēc diagnozes konstatēšanas viņa saņēma vairākus ķīmijterapijas kursus, taču, stāvoklim pasliktinoties, tā paša gada oktobrī pacientei Viļņā veica alogēno (cilmes šūnas ņemtas nevis no paša slimnieka, bet no cita vesela cilvēka) asins cilmes šūnu transplantāciju no ārpus ģimenes donora.
Pēc operācijas I.Salovas veselības stāvoklis uzlabojās. Tomēr šī gada februārī bija nepieciešams atsākt zāļu lietošanu. Ar Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas hematologu konsīlija maija slēdzienu secināts, ka ārstēšanās gaitā I.Salovai izveidojusies rezistence pret iepriekšējām, kompensējamo medikamentu sarakstā iekļautajām, zālēm. Irinas dzīvības saglabāšana pašreiz ir iespējama, vienīgi lietojot kompensējamo zāļu sarakstā neiekļauto medikamentu Sprycel (dasatinib). VOAVA ar šī gada 10. jūlija lēmumu nolēmusi piešķirt kompensāciju par minētā medikamenta iegādi vienīgi 22 % apmērā, norādot, ka pārējie izdevumi jāsedz pašai pacientei.
Leikēmijas slimnieku atbalsta biedrībai zināms par vairākiem gadījumiem, kad pacientam nepieciešams valsts finansiālais atbalsts, bet viņš to nesaņem. Informācijas apkopošanai lūdzam ikvienu, kas saskāries ar šādām problēmām, rakstīt mums uz biedrības e-pastu leikemijasbiedriba@inbox.lv. Šī informācija palīdzēs pilnīgāk apzināt veselības aprūpes nozarē pastāvošo situāciju un apjaust problēmas nopietnību.
