Lauku ģimenes ārsti pateicīgi Valsts kontrolei par veselības aprūpes jomas problēmu aktualizēšanu
Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas konferences dalībnieki izsaka pateicību Valsts kontrolei par profesionāli un ar izpratni veikto izvērtējumu Latvijas ambulatorajā veselības aprūpē un to problēmu aktualizāciju.
Asociācijas prezidente Līga Kozlovska aģentūru LETA informēja, ka par šādu problēmu risinājuma nepieciešamību asociācijas biedri ir centušies pārliecināt visas iepriekšējās valdības, taču neesot tikuši sadzirdēti.
LETA jau rakstīja, ka Valsts kontrole revīzijā par veselības aprūpi secinājusi, ka Veselības ministrija (VM) nav panākusi, lai ambulatorās veselības aprūpes sistēma būtu pilnvērtīga un notiktu virzība uz ministrijas noteiktā mērķa - nodrošināt savlaicīgu, drošu, kvalitatīvu un vienlīdzīgu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, vienlaikus racionāli izmantojot pieejamos resursus - sasniegšanu.
Tāpat Valsts kontrole norādījusi, ka ģimenes ārstu darba novērtēšanas metodika nedarbojas kā iecerēts, un to ir nepieciešams pilnveidot. Revīzijā secināts, ka ģimenes ārsti bieži vien nesniedz vienkāršus pakalpojumu savā praksē, un pacienti arvien biežāk vēršas pie tiešās pieejamības speciālistiem, lai saņemtu pakalpojumus, kuri ietilpst ģimenes ārstu profesionālajā kompetencē.
Rezultātā Valsts kontrole revīzijā par ambulatorās veselības aprūpes sistēmu Latvijā iesaka VM uzlabot veselības aprūpes budžeta izlietojuma efektivitāti.
Savukārt Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) vadītāja Sarmīte Veide, runājot par revīzijā secināto, piemēram, ka Latvijā pacientus pie speciālistiem ģimenes ārsti nosūta biežāk nekā citur Eiropā, norādīja, ka iemeslus neviens nav analizējis. Viņa skaidroja, ka kādreiz uz magnētisko rezonansi pacientu varēja nosūtīt arī ģimenes ārsts, bet šobrīd vairs ne. Tāpat arī, sūtot uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu Valsts komisiju, nepieciešams speciālista slēdziens.
Attiecībā uz kvalitātes kritēriju izpildi, Veide atgādināja, ka ģimenes ārsti jau vairākkārt ir norādījuši, ka kvalitātes kritēriji ir ļoti augsti. Turklāt tie neuzrādot rezultātu, bet gan veicamās darbības. Mediķe arī piebilda, ka kvalitātes kritēriji Latvijā, atšķirībā no citām valstīm, tika ieviesti uzreiz, nevis pakāpeniski.
Runājot par vēža skrīninga aptveri, Veide norādīja, ka atšķirībā no citām valstīm, iedzīvotāju aicināšanu uz skrīningu ir uzņēmusies valsts, savukārt ģimenes ārstiem nav tādu resursu, lai pilnīgi visiem atgādinātu par šādu iespēju.
Attiecībā uz Valsts kontroles secināto, ka ģimenes ārsti nepietiekami veic pacientu profilaktiskās apskates, Veide atgādināja, ka līdz 2009.gadam valsts ārstiem maksāja par šo apskašu veikšanu, tomēr, sākoties krīzei, tas vairs netika darīts. Šobrīd ģimenes ārsti vairāk nodarbojas ar pacientu esošo vajadzību risināšanu un profilakses apskašu veikšanai vajadzīgi papildu resursi, sacīja Veide.
Komentējot secināto par to, ka esošais finansējuma sadalījums praksēm, proti, ka lielāko ienākumu daļu veido kapitācijas nauda, nestimulē maksimālu kvalitāti, Veide norādīja, ka kapitācijas nauda tiek maksāta daudzās valstīs. Tomēr tad, kad vajadzīgs, pacients palīdzību pie ģimenes ārsta var saņemt. Turklāt, ja Latvijā ģimenes ārsts par vienu pacientu mēnesī saņem 1,25 eiro, tad Igaunijā tie ir 4,12 eiro, piebilda ārste.
LETA
2017.gada 30.janvārī
