Latvijas psihologu sabiedriskās organizācijas aicina atbalstīt jauno likumu
Psihologu profesionālās darbības likums noteiks, ka psihologi savu patstāvīgās darbības praksi varēs uzsākt pēc tam, kad būs ieguvuši sertifikātu attiecīgajā psihologa darbības jomā. Līdz sertifikāta iegūšanai psihologi strādās pieredzējušu kolēģu - supervizoru pārraudzībā. Jauno kārtību ieviesīs pēc pārejas perioda, kas nodrošinās iespēju jau strādājošajiem psihologiem iegūt kompetenci apliecinošo sertifikātu.
Psihologa amata nosaukums līdz šim nav bijis aizsargāts, tas nozīmē, ka jebkurš, kas vien to vēlētos, var dēvēt sevi par psihologu. Savukārt sabiedrībai šādu neprofesionāļu darbošanās varētu ne tikai likt tērēt savus līdzekļus pakalpojumam, kas nenestu nekādu labumu, bet atsevišķos gadījumos - būtu pat kaitīgs.
Līdz šim Latvijā psihologu profesionālo darbību likums neregulēja. Tas nozīmē, ka dažādus psihologu pakalpojumus - sniegt konsultācijas, veikt izpēti - var teju jebkurš. Latvijas Psihologu biedrības valdes priekšsēdētāja Ilze Paleja: "Protams, ir arī skaidrs, ka likums nav panaceja, tas "neizķers" visus paviršos, slinkos, neuzmanīgos. Tomēr likums pašreiz dod mums labāko "rāmi" - darbības algoritmu, kas gan samazina potenciālās iespējas, ka tiek sniegts nekvalitatīvs pakalpojums, gan skaidri apraksta, kādas būs konsekvences, ja psihologa rīcība būs neētiska vai neatbilstoša labas prakses prasībām."
Pagājušā gada pavasarī Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) Ministru kabineta uzdevumā izveidoja likumprojekta izstrādes darba grupu, kurā darbojās vairāku ministriju pārstāvji, kā arī psihologu organizāciju deleģēti eksperti - Lūcija Rutka, Gunita Smirnova un Evija Strika. Likumprojekta izstrādes gaitā psihologiem bija iespējas gan iesniegt savas idejas, gan komentēt PKC un nozares deleģēto ekspertu sagatavotos priekšlikumus. Esam gandarīti, ka likumprojekta pirmais lasījums jau ir ticis apstiprināts Saeimā š. g. 11.septembrī, un ceram, ka līdz nākamajai Saeimai tā apstiprināšanas process būs jau noslēdzies.
Tiesiskais regulējums ir nepieciešams, lai paaugstinātu psihologu sniegto pakalpojumu kvalitāti un par psihologiem tiktu saukti tikai cilvēki ar atbilstošām zināšanām un pieredzi. Lai sasniegtu šo mērķi, bija svarīgi gan nozares iekšienē, gan attiecībā pret pakalpojumu saņēmējiem vienoties par prasībām profesionāļu sagatavotībai, kā arī - kā tiks pārbaudīta psihologu profesionālā kompetence. Līdz ar to viena no būtiskākajiem normām, kas tiek aprakstīta likumā, ir sertifikācija. Ja psihologs vēlēsies Latvijā patstāvīgi praktizēt, būs nepieciešams sertifikāts, kas apliecinās iegūto izglītību un pieredzi. Tiek plānots, ka Latvijā būs nevis vispārējs psihologa sertifikāts, bet gan sertifikāts noteiktā profesionālās darbības jomā (piemēram, skolu un izglītības psiholoģijā vai organizāciju psiholoģijā), līdzīgi, kā tas ir ārsta profesijā - kur to apzīmē - specializācija.
Psihologs varēs strādāt arī vairākās jomās vienlaicīgi, apliecinot savu kompetenci katrā no šīm sfērām. Sertifikāts nebūs nepieciešams, ja psihologs strādās tikai akadēmisku darbu.
Arī pašlaik vairākas profesionālās biedrības izdod savus sertifikātus, tomēr prasības to saņemšanai ir būtiski atšķirīgas un nav noteikts ar likumu, ka šāds sertifikāts ir nepieciešams.
Pēc tiesiskā regulējuma izstrādes - likuma un Ministru kabineta noteikumu pieņemšanas - tiks noteikts vairāku gadu pārejas periods. Tik garu pārejas periodu plānots noteikt ar nolūku, lai praktizējošie psihologi, kuru izglītība neatbilst likuma normām, varētu izpildīt prasības un sertifikātu iegūt. Pārejas perioda laika ilgstoši strādājošie profesionāļi varēs saņemt sertifikātus atvieglotā kārtībā. Pēc pārejas perioda beigām, praktizēt varēs tikai tie psihologi, kas būs ieguvuši sertifikātu attiecīgajā profesionālās darbības jomā vai kas turpina savu darbību supervizora pārraudzībā.
Jaunie kolēģi pēc studiju beigšanas savas darba gaitas varēs sākt tikai supervizora pārraudzībā, bet patstāvīgi - tikai pēc sertifikāta iegūšanas.
Kad likums būs stājies spēkā, jebkurš, kas izlems apmeklēt psihologa konsultācijas, varēs justies droši, ka pakalpojumu sniedz tiešām savas jomas speciālists, kam ir atbilstoša izglītība, pieredze, kas seko līdzi nozares jaunākajām tendencēm un rūpējas par savu profesionālo spriedumu kvalitāti, nevis kāds, kuram psiholoģija ir vienkārši hobijs. Tādēļ Latvijas Psihologu biedrība, Latvijas Psihologu apvienība, kā arī sešas profesionālās organizācijas atbalsta Pārresoru Koordinācijas centra sagatavoto likumprojektu, kas turpmāk regulēs psihologu profesionālo darbību.
