Latvijas Ārstu biedrība: algu palielinājumu pelnījuši arī ģimenes ārsti!
Foto: Pixabay.com
Nav korekti saistīt ģimenes ārstu algu palielinājumu ar pacientu laboratorisko izmeklējumu samazināšanu, uzskata Latvijas Ārstu biedrība (LĀB).
Latvijas Ārstu biedrības valdes vārdā Pēteris Apinis vērsies pie Veselības ministra Gunta Belēviča ar aicinājumu Veselības ministrijai palielināt ģimenes ārstu algas līdz ar algu palielinājumu citu specialitāšu ārstiem, māsām, vecmātēm, slimnīcu tehniskajiem darbiniekiem. Veselības ministrijas uzstādījums – saistīt ģimenes ārstu algu palielinājumu ar pacientu laboratorisko izmeklējumu samazināšanu – ir nekorekts.
Veselības ministrs Guntis Belēvičs ir identificējis problēmu - laboratorijas izmeklējumu skaits palielinās no gada uz gadu. Valsts apmaksāto laboratorisko izmeklējumu skaits Latvijā no 21,1 miljona 2009.gadā pieaudzis līdz 27,6 miljoniem 2014.gadā. Tomēr laboratoriskiem izmeklējumiem ir liela nozīme savlaicīgā slimību diagnostikā, ārstēšanas izvēlē un kontrolē, prognozes noteikšanā.
LĀB norāda, ka gadu gaitā ir pāriets uz ambulatoru pakalpojumu sniegšanu, slimnieki mazāk ārstējas slimnīcās. Pie ģimenes ārstiem un ambulatoriem speciālistiem apmeklējums pieaug. Pieaug pacientu skaits dienas stacionāros – vēl 2009.gadā dienas stacionāros Latvijā ārstēti 71 tūkstotis pacientu, bet pērn – jau 166 tūkstoši. Tātad arī laboratorijas izmeklējumu skaits pieaug ambulatorajā sektorā, un vairāk atbildības, diagnostikas un pacienta novērošanas funkcijas gulstas uz ģimenes ārsta pleciem.
Ģimenes ārstu prakses atšķiras cita no citas, atklāj LĀB. "Pierīgā ģimenes ārstam vairāk ir jaunu, darbspējīgu pacientu, bet lauku ģimenes ārstam – vairāk vecu cilvēku ar hroniskām kaitēm, kam nepieciešams lielāks izmeklējumu skaits. Latvijā ir daudz ģimenes ārstu, kas specializējas pediatrijā – bērniem vienmēr izmeklējumu skaits būs lielāks nekā cilvēkam vidējos gados. Tātad Veselības ministrijas uzstādījums, ka visiem ģimenes ārstiem būtu jānovelk viena augšējā robeža laboratorisko izmeklējumu īpatsvaram, ir nekorekts."
Latvijas Ārstu biedrība izsaka gatavību sadarboties ar Veselības ministriju laboratorisko izmeklējumu vadlīniju izstrādē. "Arī mūsu rīcībā esošie skaitļi liecina, ka zināmu daļu laboratorisko izmeklējumu mēs veicam vairāk nekā vidēji Eiropā, bet zināmu daļu – ievērojami mazāk."
Jebkuram laboratorisko izmeklējumu nozīmējumam jābūt ārsta kompetencē, un tikai konkrētais ārsts (nevis Veselības ministrija ar kvotām) var noteikt – vajag pacientam konkrēto analīzi vai ne. Latvijas Ārstu biedrība atgādina veselības ministram, ka veselības organizācija Eiropā un Latvijā balstās uz ģimenes ārstu jeb primārās veselības aprūpes dienestu, un izsaka cerību, ka ministrija stiprinās ģimenes ārstu dienestu, nevis graus tā prestižu, nostādot to divdomīgā situācijā – algu palielinājums pret iespējām palīdzēt pacientiem (tos pilnvērtīgi izmeklējot).
Kopumā Latvijas Ārstu biedrības valde atzinīgi vērtē Veselības ministrijas centienus palielināt medicīnas darbinieku algas.
