Latvijā visaptverošā krūšu veidojumu profilakses programma sāk realizēties
"Veselības centrs
Pēdējo gadu statistika vēsta, ka ar krūts vēzi risks saslimt ir katrai devītajai sievietei, tas ir visizplatītākais ļaundabīgais audzējs sievietēm un biežākais ar onkoloģiju saistītais nāves iemesls Eiropā un Latvijā.
Lai gan ir zināmi daudzi riska faktori, kas izraisa saslimšanu ar krūts vēzi, 100 % izvairīšanās recepte nav izgudrota. Vienīgais ceļš kā samazināt mirstību no šīs slimības ir veikt pašizmeklēšanu, savlaicīgi apmeklēt ārstu un veikt izmeklējumus, kas regulāri ļauj sekot līdzi visām izmaiņām krūtīs. Latvijā galvenokārt piedāvā divu veidu krūšu izmeklēšanas metodes- ultrasonogrāfiju un mamogrāfiju. Atsevišķos gadījumos, diagnozes precizēšanai vai implantu stāvokļa noteikšanai, izmanto arī magnētisko rezonansi. Nereti tiek kombinētas vairākas izmeklējumu metodes.
Ultrasonogrāfiju, kas ir pilnīgi nekaitīga izmeklēšanas metode, parasti pielieto sievietēm līdz 40 gadu vecumam. Tā kā jaunām sievietēm krūšu audi ir blīvi, šī fragmentārā izmeklēšanas metode ir pietiekoša, lai izmeklēšanas gaitā pamanītu samezglojumus. Ultrasonogrāfiju pielieto arī dažādu iekaisumu un cistu gadījumā. Taču sievietēm no 45 gadu vecuma būtu jāveic mamogrāfija, kas ir krūts dziedzera rentgenoloģiska izmeklēšana ar zemas intensitātes rentgenstariem. Tā sniedz pārskatu par abām krūtīm dažādās atšķirīgās pozīcijās. Šī ir krūšu vēža skrīninga metode, ar kuras palīdzību var atklāt audzēju agrīnā sākumstadijā. Mamogrāfijas laikā var atklāt ar roku vēl nesataustāmu audzēju 0,5 līdz 0,6 centimetru lielumā. Ja pirmās mamogrāfijas rezultāti ir normāli un nenotiek nekādas vizuālas krūts izmaiņas, šo pārbaudi var veikt ik pēc diviem gadiem. Krūts vēža skrīningu ar mamogrāfijas metodi neatkarīgi no rezultāta reizi gadā vajadzētu veikt sievietēm no 50 līdz 69 gadiem. Šis izmeklējums ir gandrīz vai obligāts sievietēm, kurām krūšu pilnīguma dēļ iztaustīšanas iespējas var būt visai ierobežotas.
Digitālās mammogrāfijas priekšrocības:
Attēlu iespējams palielināt, samazināt, padarīt kontrastaināku, to aplūkot mīksto un cieto audu režīmā, veikt precīzus mērījumus.
Vizuālās diagnostikas (dg) attēlus var pārraidīt lokāla datortīkla ietvaros un nosūtīt uz citiem centriem, kuros ir digitālā radioloģijas informācijas sistēma (RIS).
Izmeklējumus var saglabāt ārējos informācijas nesējos (CD, DVD u.c.) "Dicom-3" formātā, kas atpazīstams jebkurā pasaules medicīnas iestādē, kur lieto modernas digitālas iekārtas.
Vizuālās dg attēlus kvalitatīvi var izdrukāt dažādos lielumos un veidos- uz fotopapīra vai filmām, uz vienas lāzerprintera izdrukas savietojot dažādus attēlu diagnostiskas izmeklējumus.
Digitālās radioloģijas sistēmas ieviešana un centralizētās pacientu datu arhivācijas sistēmas (PACS) ieviešana ļauj ilglaicīgi vienkopus saglabāt visas ziņas par pacientu- iepriekš veiktos izmeklējumus, tādējādi dodot iespēju datus salīdzināt un sekot slimības gaitai.
"Veselības centrs 4" sadarbojas ar visām apdrošināšanas kompānijām un Veselības Obligātās Apdrošināšanas Valsts Aģentūru (VOAVA), t. sk. pieņem pacientus arī no visas Latvijas reģionu medicīnas iestādēm ar ģimenes ārsta nosūtījumu.
Pieteikšanās pa tālr. 7847105, "Veselības centrs 4", K. Barona 117, Rīga, Radioloģijas nodaļa
Ilze Apine
Veselības centra 4 sabiedrisko attiecību speciāliste
Tel.: +371 7847128
Fakss: +371 7847120
Mob. tel.: + 371 9106830
