Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) apkopotie dati par saslimstību ar difteriju 2006. gadā, liecina par ievērojamu saslimstības pieaugumu salīdzinājumā ar 2005. gadu, galvenokārt Rīgā un Daugavpilī. Kopumā ar difteriju pērn saslimuši 32 iedzīvotāji, salīdzinājumā ar 2005.gadā reģistrētajiem 20 gadījumiem, saslimstības pieaugums ir par 60%.

Nepietiekamais vakcinācijas līmenis ir iemesls kādēļ Latvija ir vienīgā starp Baltijas valstīm, kurā katru gadu tiek reģistrēti saslimšanas gadījumi ar difteriju un jau kopš 1990. gada ir difterijas epidēmija. Difterija ir viena no bīstamākajām infekcijas slimībām cilvēces vēsturē, un šobrīd šī problēma Latvijā kļūst arvien aktuālāka.

Pagājušajā gadā saslimušie iedzīvotāji reģistrēti Rīgā (28 saslimušie), Rīgas rajonā (2 saslimušie), Daugavpilī un Daugavpils rajona (2 saslimušie). Saslimstības pieaugums Rīgā un Daugavpilī skaidrojams ar to, ka šīs abas pilsētas ir Latvijā lielākās un līdz ar to arī plašāk apdzīvotās, kas ir viens no difterijas izplatības priekšnoteikumiem, vienlīdz ar zemo vakcinācijas līmeni.

Kaut arī pagājušajā gadā palielinājusies kopējā saslimstība, pozitīvi vērtējams tas, ka samazinājies ir bērnu saslimšanas gadījumu skaits ar difteriju – no 8 gadījumiem 2005.gadā, līdz 5 gadījumiem 2006.gadā. Pēdējo gadu laikā, vecuma grupā līdz 18 gadiem, ar difteriju pārsvarā slimojuši nevakcinēti bērni līdz 14 gadu vecumam.

SVA speciālistus satrauc sarūkošais pieaugušo iedzīvotāju vakcinācijas līmenis, kas atspoguļojas arī saslimstības datos. 2006.gadā ar difteriju visbiežāk slimoja iedzīvotāji noteiktās vecuma grupās, kas nav veikuši revakcināciju. Šīs grupas ir iedzīvotāji no 18 līdz 29 gadiem un 40 un vairāk gadiem – 2006.gadā 27 pieaugušie.

SVA speciālisti atgādina, ka difterija nepazīst ne rajonu, ne valstu robežas, un dzīve pierāda, ka nevakcinētam cilvēkam difterija bieži beidzas ar nāvi vai smagām sekām veselībai. Jāatceras, ka difterija nav sociāla ne arī bērnu slimība, tā var skart ikkatru no mums - gan to, kas brauc ar sabiedrisko transportu vai personīgo auto, gan to, kas iepērkas lielveikalos vai tirgū.

Tādēļ aicinām katru iedzīvotāju, bērnu vecākus, ļoti nopietni izvērtēt, ko mēs upurējam attaisnodamies, ka nav laika vai ir grūti piekļūt ģimenes ārstam, lai vakcinētos pret difteriju. Atbilde ir vienkārša – mēs riskējam ar savu, savu bērnu un citu tuvinieku veselību un dzīvību. Bet vakcīnas pret difteriju ir bez maksas un to var saņemt pie ģimenes ārsta vai ģimenes ārsta norādītajā vakcinācijas kabinetā!

SVA atgādina, ka difterija ir joprojām sastopama ļoti lipīga un dzīvībai bīstama infekcijas slimība, ko ierosina difterijas baktērija.Difterijai raksturīga plēvju veidošanās uz gļotādām (tā saucamā "kakla aizaugšana") un ādas, kā arī toksisks sirds muskuļa, nervu sistēmas, nieru un citu orgānu bojājums un organisma smaga vispārēja saindēšanās. Ja cilvēks savlaicīgi negriežas pēc medicīniskās palīdzības vai ārstēšana tiek uzsākta pārāk vēlu, difterija rada nopietnas veselības problēmas, invaliditāti, bet smagākos gadījumos var beigties ar nāvi.

Difterijas infekcijas avots var būt gan ar difteriju slims cilvēks, gan arī vesels cilvēks, kurš neslimo ar difteriju, bet ir difterijas baktērijas nēsātājs.

Ar difteriju var inficēties, ieelpojot gaisu, kas satur mikroskopiskus pilienus ar baktērijām, kuras runājot, klepojot vai šķaudot izplata difterijas slimnieks vai mikrobu nēsātājs. Visbiežāk ar difterijas nūjiņu tiek inficēti elpceļi, retāk – dzimumorgānu gļotāda, acu gļotāda un āda. Nonākot uz vienas no augstāk minētājām vietām, mikroorganisms tur sāk vairoties un izdalīt toksīnus.

Ar difteriju var saslimt:

Pret difteriju vispār nevakcinēti cilvēki, no tiem visuzņēmīgākie ir nevakcinēti bērni līdz 10 gadu vecumam;

Cilvēki, kuriem kopš pēdējās potēšanās pagājuši vairāk nekā 10 gadi;

Cilvēki, kas sadzīvē neievēro personisko higiēnu.

Informāciju sagatavoja:

SVA Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja

Laura Bundule (7081549 vai 26442452)