Lasovskis: Vai mums ir nepieciešams ministrs, kam nav dūšas pieņemt lēmumus?
Raksta autors: Zigurds Lasovskis, AS "Veselības centru apvienība" valdes priekšsēdētājs
Veselības nozare ir ceturtā lielākā izdevumu pozīcija valsts budžetā, aptverot 9,7%, kuri ir jāizlieto maksimāli racionāli. Ņemot vērā, ka Latvijas iedzīvotāji noveco, valstī ar demogrāfiju nav īpaši spoži, ir liels skaits no Latvijas izbraukušo, kuru nodokļos samaksātā nauda neieripos valsts kasē, ir maz cerības, ka tuvāko gadu laikā būs iespējas palielināt no valsts budžeta pieškiramo līdzekļu apjomu veselības aprūpei.
Šāda situācija prasa neatliekamas reformas, kur ir svarīga prioritāšu noteikšana, sistēmiska pieeja un noteikta virziena ieturēšana. Tieši uzsāktā kursa noturēšana ilgtermiņā varētu sniegt vēlamo rezultātu. To ir iespējams paveikt, ja Veselības ministrijas politiskā vadība t.i. ministrs atrodas amatā tādu laika periodu, lai noteiktos mērķus un uzdevumus paspētu ne vien iecerēt, bet arī izpildīt.
Veselības aprūpes nozarē vairumā gadījumu lēmumi būs nepopulāri, kas skars noteiktu grupu intereses - dažiem situāciju uzlabojot, bet citiem, pasliktinot. Raugoties uz ministra Gunta Belēviča gada laikā paveikto, var secināt, ka ministra ideja ir koncentrēties uz problēmu cēloņu risināšanu, nevis, dzēšot, seku ugunsgrēku. Par to liecina striktā rīcība saistībā ar neatliekamās palīdzības autoparku, pilnībā reformējot ātrās palīdzības mašīnu iepirkumu principus, fokusējoties uz ilgtermiņam izdevīgāku risinājumu. Šajā kontekstā ministra solījums ietaupīt miljonu, veicot reformu, ir teju piepildījies, jo nepilna gada laikā ir ietaupīti 850 tūkstoši, no kuriem daļa izmantota algu paaugstināšanai dienestā strādājošiem. Nozares pārstāvji pozitīvi vērtē algas pielikumu - lai gan mazu, bet tomēr soli vēlamajā virzienā un satraucas, ka kāds cits jaunais ministrs varētu neuzskatīt, ka tā ir prioritāte un virzība šajā jomā varētu apstāties.
Otra svarīga problēma, pie kā ir ķērusies Veselība ministrija un, kas jau ir vainagojies ar Ministru kabineta noteikumiem, ir korekcijas produktos, kas tirgojami skolās, kā arī plānotās izmaiņas likumdošanā, kas aizliedz pārdod nepilngadīgām personām enerģijas dzērienus. Ar šādām darbībām ministrija parāda, ka, raugoties ilgtermiņa perspektīvē uz sabiedrības veselības stāvokli, ir jāsāk ar bērniem un jauniešiem. Lai gan no sākuma tiek pieņemtas regulējošas normas un tik tad ir plānots realizēt sabiedrības informēšanas kampaņas, arī tas ir rezultāts, kas izkustējies no nulles punkta.
Nozares pārstāvji - Latvijas veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība, Latvijas Republikas Neatliekamās medicīnas associācija un citi ir pauduši atbalstu ministram, lai gan netrūkst arī to, kas labprāt redzētu kādu citu šajā krēslā.
Tomēr ir jāsaprot, ka tik sarežģītā un nepilnībām pārpilnā nozarē kā veselības aprūpe, nav mirkļa risinājumu, kas apmierinās visu pušu intereses. Vēl jo vairāk, paraugoties vēsturē, ir grūti nosaukt tādu ministru, kura virzītais kurss ir izsaucis sajūsmu. Tieši otrādi - nemitīgā mētāšanās un vienas personas maiņu pret citu, nesagaidot rezultātus, ir novedušas veselības aprūpes sistēmu kur tā ir šobrīd. Arī topošais ministru prezidents Māris Kučinskis ir par minimālām izmaiņām valdības sastāvā un norādījis, ka viņam būtu "neērti cilvēku priekšā", ja Veselības ministrija atkal mainītu kursu, iegūstot jaunu ministru.
Un visbeidzot, viens no lielākajiem darbiem un nepopulāriem lēmumiem, ko ir uzņēmies paveikt jau deminisionējušās valdības ministrs Belēvičs, ir obligātās veselības apdrošināšanas ieviešana, kura ir tik nepieciešama, bet būs ļoti nepopulāra un prasīs daudz reformas nozarē, un izpratnes maiņu sabiedrībā. Veselības apdrošināšanas funkcionēšana ir pasaulē pieņemts koncepts, kā sakārtot veselības aprūpes sistēmu un Latvija nebūs izņēmums - tā būs jāievieš. Ieguvēji būs visi, gan valsts, kas varēs pārskatāmāk pārraudzīt līdzekļus, gan katrs iedzīvotājs redzēs lielāju jēgu maksāt nodokļus. Tas būs arī veids, kā daļai strādājošo iznākt no pelēkās zonas, sākot maksāt nodokļus.
Atbalstot ministra ideju veidot brīvo ekonomisko zonu Jūrmalā (ārzemju pacientiem), izmantojot jau esošo veselības aprūpes iestāžu (kūrortu) struktūru, AS "Veselības centru apvienība", izmantojot un ieviešot visjaunākos medicīnas sasniegumus, plāno celt jaunu ap 13 līdz 15 tūkstošu kvadrātmetru lielu modernu klīniku Jūrmalas pilsētā.
Lai ministra un ministrijas plāni piepildās!
LETA
