LANA: Latvijā jaunieši alkoholu sāk lietot jau no 12 gadu vecuma
Latvijas alkohola nozares asociācijas (LANA) un pētījumu aģentūras "eSample" kopīgi veiktā pētījuma dati liecina, ka 83% Latvijas iedzīvotāju alkoholu sāk lietot vecumā no 12 līdz 18 gadiem.
Vecumā no 18 līdz 25 gadiem alkoholu pirmo reiz lietojuši ikai 1,6% respondentu. Vispār alkoholu nelieto 0,3% iedzīvotāju.
Aptuveni tikpat liela respondentu daļa, cik norādīja, ka alkoholu sākuši lietot jau pusaudža gados, jeb 84% respondentu, uzskata, ka alkohola lietošana jauniešu vidū ir uzskatāma par nopietnu problēmu. Tikai 3,5% nesaskatīja problēmu tajā, ka jaunieši pāragri sāk pievērsties stipriem dzērieniem. Tāpat katrs trešais aptaujas dalībnieks uzsvēra, ka jauniešus no alkohola lietošanas varētu atturēt vienīgi stingrāka uzraudzība alkohola tirdzniecības vietas, lai stiprinātie dzērieni netiktu pārdoti nepilngadīgām personām.
Iedzīvotāji par sekmīgākajiem pasākumiem, kas veicami alkohola patēriņa samazināšanai nepilngadīgo vidū minēja veselības mācības atjaunošanu skolās, izglītojošus pasākumus valsts līmenī, brīva laika pavadīšanas alternatīvas. Tāpat daudzi atzina, ka par nepilngadīgu bērnu atrašanos alkohola reibumā būtu jāsoda arī vecāki.
Tāpat LANA veiktā pētījuma dati liecina, ka divas trešdaļas lietotā alkohola ir vieglais - alus, vīns, sidrs vai alkoholiskie kokteiļu - savukārt 29% respondentu atzina, ka lieto tikai stipros dzērienus, kuri satur vismaz 35% alkohola.
Aelita Vagle, asistenta p.i. Rīgas Stradiņa universitātes Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedrā: "Atkarības veidošanos ietekmē vairāki apstākļi, taču tieši personības faktors ir ļoti nozīmīgs 12-18 gadu vecuma grupā. Šajā vecumposmā vēlme iegūt autonomiju no vecākiem dominē, turklāt līdztekus tam jauniešos valda uzskats, ka sliktas lietas notiek ar visiem citiem, tikai ne ar viņiem - viņos valda pārliecība, ka atkarības vai cits problēmas viņus tieši neskars. Šādam vecuma periodam pakļauts ir ikviens. Taču situāciju kritisku padara tas, ka mūsu valstī ir zems kopējais sabiedrības informētības līmenis, kas veido situāciju, kad alkohols bērniem ir salīdzinoši viegli pieejams - pārdevēji, kuri domā par personīgo peļņu, labie onkuļi un tantes vai vecāki draugi, kuri nopērk bērniem alkoholu, nemaz nedomājot, kas notiks ar jaunieti tālāk. Arī negatīvs alkohola lietošanas piemērs ģimenē, vēsas savstarpējās attiecības vai pārmērīga vecāku kontrole var radīt pusaudzī vēlmi izrādīt protestu, kas izpaužas destruktīvā rīcībā. Tikai nepārtraukts profilakses darbs un sabiedrības informēšana var sekmēt problēmas mazināšanos."
Psihoterapeite arī stāsta, ka ģimenē jārada atmosfēra, kurā nepārprotami tiek pausts, ka vecāki neatbalsta alkohola lietošanu. Tāpat jārāda pozitīvs piemērs un skaidri jāliek saprast, kura rīcība ir labvēlīga pašam jaunietim, un, kura, pēc vecāku domām, kaitē.Bērns arī jāiesaista dažādās aktivitātēs, kur viņš var gūt pozitīvu pieredzi un prieku bez alkohola.
"Pārmērīga alkohola lietošana rada daudzas sociālas sekas, piemēram, samazina darbaspējas, apstājās personīgā un garīgā izaugsme un palielinās nelaimes gadījumi, kopumā radot neveselīgu sabiedrību, kas nav un nevar būt mūsu interesēs. Esam izveidojuši projektu atbildīgi.lv, kur ir apkopota informācija par to, ko nepieciešams zināt pieaugušajiem, jauniešiem un vecākiem par alkoholu un tā lietošanu. Mājas lapā ar testa palīdzību katram ir iespēja noteikt savu alkohola patēriņa risku, kā arī atrast informāciju par to, kur meklēt palīdzību problēmu gadījumā," norāda LANA vadītājs Genādijs Kļepikovs.
