Laikraksts: Iztrūkumu NMPD aizlāpa ar nesertificētiem speciālistiem
Izmantojot likumā dotās iespējas, 77 neatliekamās medicīniskās palīdzības sertificētie ārsti un ārstu palīgi devušies izdienas pensijā, taču šo pieredzējušo ārstu iztrūkumu nav izdevies aizpildīt, tāpēc sertificētu ārstu vietā dažviet strādā Medicīnas koledžas studenti, kuri vēl apgūst zināšanas nepieciešamā sertifikāta iegūšanai, vēsta laikraksts "Latvijas Avīze".
Atbilstoši likumam izdienas pensijā var doties, ja sasniegts 55 gadu vecums un neatliekamās medicīniskās palīdzības struktūrās ir nostrādāti ne mazāk kā 20 gadi, no kuriem pēdējie pieci tieši neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā. Kaut gan ātrās palīdzības brigādē, kurā ir divi mediķi un šoferis, vienam medicīnas darbi niekam - ārstam vai ārsta palīgam - noteikti ir jābūt sertificētam, tomēr lielā kadru trūkuma dēļ to nav iespējams nodrošināt. Reģionos mediķu mainība nav tik jūtama, bet to nevar teikt par Rīgu, kur ir daudz plašākas labāk atalgota darba iespējas.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigāžu atbalsta centrs "Krasts" atrodas Rīgā un tā 13 brigādes brauc pēc izsaukuma pie pacientiem ne tikai Rīgā, bet arī Jūrmalā, Baldonē un Salaspilī. Minētajā centrā mediķu ātrās palīdzības brigādes, sākot no septiņiem rītā, bija izsauktas pie slimniekiem jau 70 reizes. Tiklīdz ātrās palīdzības mašīna iebrauc centra teritorijā, tā pēc piecām minūtēm jau dodas projām pie nākamā slimnieka.
No izsaukuma nupat atbraukusi Ramona Galsone, ārste stažiere, kura mācās rezidentūrā ginekoloģiju, un Agris Vilnis, sanitārs un 6.kursa medicīnas students, kurš ātrās palīdzības brigādē strādā jau trīs gadus. Abi nesertificēti, bet, kā laikrakstam atzīst Ramona, "gatavi arī trakām situācijām". Ramona vada brigādi, kurā ir Agris un autovadītājs Aļģis, un viņai ir tiesības pieņemt lēmumus par pacientu veselības stāvokli. Ja kaut kas nav skaidrs, var zvanīt NMPD operatīvās vadības dienestam un konsultēties ar pieredzējušiem NMPD ārstiem. Taču šādām konsultācijām pa tālruni vienmēr ir riska piegarša.
"Mūs pārsteidz cilvēku nekaunība. Daudzi tā vietā, lai lūgtu palīdzību savam ģimenes ārstam, sauc ātro palīdzību," saka Agris. Ramona piebilst, ka daudz esot tādu gadījumu, kad cilvēks pats sev varot palīdzēt, bet ir neizglītots elementāros jautājumos. Bet kāpēc tad "ātrie" brauc, ja šādos gadījumos var atteikt?
"Pirms tiek pieņemts izsaukums, ārsti pa telefonu uzklausa slimnieku un nereti kaut kas tajās sūdzībās samulsina, tāpēc tomēr brauc pie pacienta," skaidro "Krasta" vadītāja Ņina Kalvāne un uzsver - "ātrajiem" darba būtu par 40% mazāk, ja visi būtu tikai neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukumi, nevis izsaukumi tāpēc, ka ģimenes ārsts ir bijis nepieejams vai slimnieks ar viņu nav sazinājies.
"Mums ir pacienti ar hroniskām kaitēm, kuri ātro palīdzību sauc katru otro dienu, tas nozīmē, ka ģimenes ārsts viņiem nav noregulējis pamata terapiju," secina centra vadītāja. Ja ģimenes ārsti būtu savu uzdevumu augstumos, ātrās palīdzības mediķi varētu strādāt ne tik saspringtos darba apstākļos, kad izdegšana no pārslodzes var novest arī pie profesionālām kļūdām.
Ģimenes ārsta vizīte pie pacienta mājās maksā aptuveni 20 līdz 40 eiro Rīgā un tās apkārtnē un ap 10 līdz 15 eiro reģionos. Bet, kā informē NMPD preses sekretāre Ilze Bukša, "ātro" viena vidējā aritmētiskā izsaukuma izmaksas ir aptuveni 100 eiro. Valstij būtu lētāk, ja ģimenes ārsti veidotu kopprakses, lai slimnieki varētu ar viņiem sazināties vismaz līdz pulksten desmitiem vakarā, jo tieši vakara stundās ir visvairāk izsaukumu, uzskata NMPD vadība.
Piemēram, centrā sastaptais Jāni Uļģi ir nesertificēts ārsta palīgs, kurš Rīgas Medicīnas koledžā ir mācījies trīs gadus, ieguvis ārsta palīga kvalifikāciju un tagad ceturtajā mācību gadā specializējas par neatliekamās medicīnas ārsta palīgu, lai varētu nokārtot sertifikācijas eksāmenu. Šo specializācijas gadu viņam apmaksā NMPD, un viņš ir viens no 34 topošajiem sertificētajiem ārsta palīgiem, kuriem nav par studijām jāmaksā no savas kabatas. Pārējiem 105 ceturtā gada studentiem par mācībām pašiem ir jāmaksā 800 eiro.
Kad Jānis būs pabeidzis studijas, viņam kā sertificētam ārsta palīgam būs tiesības uzstādīt diagnozi, izmeklēt slimnieku un noteikt ārstēšanu. Šis darbs Jānim esot aicinājums, un jau iepriekš tam gatavojies, strādājot par sanitāru Rīgas Austrumu slimnīcā. Uļģis vada brigādi, kurā iekļauta arī topošā anestezioloģe Jūlija Glazačeva. Viņa ir sanitāre un, kā pati stāsta, pieradusi pie smagām situācijām, jo pusotru gadu strādājusi reanimācijā.
Tomēr profesija "ārsta palīgs" Eiropas Savienībā netiek atzīta, un zināmā mērā tas ir pozitīvi, jo šie speciālisti paliek Latvijā. Tomēr "Krasta" vadītāja Kalvāne neslēpj, ka speciālistu trūkums ātrajā palīdzībā ir milzīgs. Aizbrauc ne tikai daļa no tiem ārstiem, kas stažējušies NMPD rezidentūras laikā, bet ari vidējais personāls - ārstu palīgi iegūst medicīnas māsas diplomu, kas ir zemākas kvalifikācijas, bet dod tiesības strādāt ārzemēs.
NMPD vadītāja Sarmīte Villere stāsta, ka 85% no visām ātrās palīdzības brigādēm ir ar MK noteikumiem atbilstošu brigādes sastāvu. Pārējās brigādēs mediķu trūkuma dēļ pagaidām nav iespējams nodrošināt sertificētu vadītāju. Situācija nav apskaužama rudens un ziemas sezonā, kad darbinieki sāk slimot. "Tad par brigādes vadītāju kļūst tas, kurš ir pieejams," saka Villere.
"Jau četrus gadus pēc kārtas esam aktualizējuši jautājumu Veselības ministrijā, ka valstij ir jāapmaksā visu ārstu palīgu ceturtā gada studijas, jo mums šie speciālisti it ļoti nepieciešami, taču situācija nav mainījusies," skaidro Villere.
LETA
2016.gada 31.oktobrī
